Sākumlapa > Par projektu > Projekta apraksts

Latvijas Universitāte 90 gados: cilvēki, izglītība, zinātne un ikdiena

###NEWS_IMAGE### „Likās, ka tikai Latvijas Universitāti atklājot,
ir pilnvērtīgi pasludināta arī Latvijas valsts.”
/ Mariss Vētra/
 
 
Latvijas Universitātes vēsture ritējusi kopsolī ar Latvijas Republikas attīstību un izaugsmi. 1919. gada 28. septembrī dibinātās Latvijas Augstskolas (kopš 1928. gada – Latvijas Universitātes) galvenais mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības ieguvi un zinātnes attīstību jaundibinātajā Latvijas valstī. Jaunā augstskola bija ļoti būtiska sava laika dienaskārtības sastāvdaļa. Tās uzdevums bija ne tikai nodrošināt kvalitatīvu izglītību un zinātnisko darbību, bet arī to veikt latviešu valodā, tādējādi radot priekšnoteikumus tālākai nacionālā intelekta, kultūras un zinātnes izaugsmei.

1919. gadā Latvijas Augstskolu veidoja deviņas fakultātes – Arhitektūras fakultāte, Filoloģijas un filozofijas fakultāte, Inženierzinātņu fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Lauksaimniecības fakultāte, Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, Mehānikas fakultāte, kā arī Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte. 1920. gadā durvis vēra Teoloģijas fakultāte un Veterinārmedicīnas fakultāte. 1919./1920. ak. gadā Latvijas Augstskolā strādāja 185 mācībspēki, no viņiem – 42 profesori. 1920. gada rudenī par Latvijas Augstskolas pagaidu rektoru ievēlēja profesoru Ernestu Felsbergu, kurš šos pienākumus pildīja līdz 1923. gadam. 1922. gada vasarā rektora amatā bija profesors Eižens Laube. No 1923. līdz 1925. gadam Latvijas Augstskolas rektors – Jānis Ruberts, no 1925. līdz 1927. gadam – Augusts Tentelis un no 1927. līdz 1929. gadam – Mārtiņš Zīle.

Darbības pirmajā gadā Latvijas Augstskolai bija 1354 studenti, desmit gadu laikā to skaits pieauga gandrīz septiņas reizes, - 1929./1930. ak. gadā Latvijas Universitātē studēja 8284 studenti. Viņu vidējais vecums bija 21 – 35 gadi, lielākā daļa ne tikai mācījās, bet arī strādāja. Pirmā desmitgade bija celtniecības, kara brūču dziedēšanas laiks, lielo cerību un iespēju laiks.

Savas pastāvēšanas 90 gados Latvijas Universitāte ir piedzīvojusi gan gaišus uzplaukuma gadus, gan daudzus traģiskus notikumus, gan guvusi dziļu cieņu un atzinību, gan arī izmisīgā cīņā aizstāvējusi savas tiesības uz esību un iedzīvotāju tiesības uz intelektuālo attīstību. Latvijas Universitātes vēsture ir stāsts par spilgtiem notikumiem un izcilām personībām, kā arī par ikdienišķu rutīnas darbu. Tā varoņi – mācībspēki, studenti, zinātnieki, itin visi universitātes darbinieki, kuri devuši savu artavu šīs Latvijā tik nozīmīgās augstskolas darbībā.
Šobrīd Latvijas Universitātes sekmīga darbība ir garants Latvijas attīstībai, tā dod iespēju studentiem iegūt darba tirgū nepieciešamās iemaņas, augstāko izglītību un attīstīt sevi zinātniskās un mākslinieciskās jaunrades darbā. Latvijas Universitāte apvieno daudzveidīgu pētniecību, studijas un inovatīvo darbību, lai sniegtu starptautiski atzītu augstāko izglītību, attīstītu zinātni, nacionālo kultūru un veicinātu Latvijas sabiedrības un valsts izaugsmi.

Lai gan LU ir Latvijas vadošais zinātnes un izglītības centrs, tā jau vairākus gadus balansē uz identitātes krīzes robežas. LU ir definējusi, ka tā „apvieno daudzveidīgu pētniecību, studijas un inovatīvo darbību, lai sniegtu starptautiski atzītu augstāko izglītību, attīstītu zinātni, koptu latviešu valodu un kultūru, stiprinātu dažādu kultūru sakaru tradīcijas”, tomēr šis vēstījums ne Latvijas, ne ārvalstu sabiedrību pagaidām nav pilnībā (ne saturiski, ne emocionāli) sasniedzis. Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka LU tēls ir samērā neskaidrs, nekonkrēts, lielas sabiedrības priekšstatos LU ir tikai viena no Latvijas augstskolām, nevis vadošā, senākā, tradīcijām un sasniegumiem zinātnē bagātākā. Intensīvi neveidojot mūsdienīgu korporatīvo tēlu, kurā tiktu integrēti šodienas sasniegumi un vēstures tradīcija un sakņojums, pastāv iespēja, ka iestātos LU (paš)identitātes krīze. Tās rezultātā būtiski kristos LU pievilcība studētgribošo vidū, dramatiski mazinātos reflektantu skaits, pagrimtu korporatīvā kultūra, kas sekmētu „smadzeņu” aizplūšanu no izglītības un zinātnes struktūrām, kavētu finansējuma un cilvēkresursu piesaisti, bremzētu inovatīvo darbību u.c. Viens no instrumentiem, kas sekmētu LU identitāti, ir mūsdienīgas LU vēstures koncepcijas radīšana, vēstures ietvere šodienas rāmējumā, grāmatas (tradicionālā un elektroniskā formātā) izdošana, vēstures un tradīciju izzināšanas un kultivācijas interaktīva projekta īstenošana.

Pat ja LU vēsturei ir veltītas salīdzinoši daudzas grāmatas un ekspozīcijas LU muzejā, fakultāšu muzejos, memoriālajās istabās u.c., tomēr kopaina ir visai fragmentēta. Turklāt līdz šim apkopojoša rakstura LU vēstures pētījumi veikti, izmantojot tradicionālo historisma pieeju, kurā vēstures stāsts tiek veidots kā secīga faktu un notikumu deskripcija. Šī pieeja ļauj apkopot un izklāstīt plašu un detalizētu faktu materiālu, aprakstīt unikālus notikumus un parādības, taču neveido vispārinājumus, kas nepieciešami konceptuālā vēstures norišu skaidrojumā, vēstures sasaistē ar šodienu. Daļa LU vēsturei veltīto publikāciju ir izteikti politizētas un varas ideoloģijas caurvītas, piemēram, daļā no tām augstskolas paveiktais tiek vērtēts tikai nedemokrātisko režīmu (K. Ulmaņa autoritārā, padomju, nacistiskā) ideoloģiskajā rāmējumā. Ievērojamu LU vēsturei veltīto izdevumu daļu veido jubileju izdevumi, kas, ietverot vien pozitīva rakstura informāciju, piedāvā vienpusīgu ainu. Plašs literatūras klāsts rodams arī par LU atsevišķām fakultātēm u.c. struktūrvienībām, ir sastādītas un izdotas vadošo profesoru bibliogrāfijas un biobliogrāfijas.

LU, neatlaidīgi tiecoties pēc starptautiski atzīta augstākās izglītības un zinātnes centra un vienlaikus pēc Latvijas nacionālās zinātnes un kultūras virzītājvektora statusa, nav mūsdienīga (saturā, valodā, formātā) vēstures stāsta, kuru piedāvāt dažādām mērķauditorijām – starptautiskajiem un vietējiem partneriem, studentiem, studētgribošajiem, mācībspēkiem, Latvijas sabiedrībai kopumā. Iztrūkstot šim vēstures stāstam, LU ir visai sarežģīti rast pamatojumu sava statusa definējumam un skaidrojumam, kā arī komunicēt ar dažādām sabiedrības grupām un institūcijām.

Lai radītu LU mūsdienīga vēstures stāstu, kas spēj uzrunāt dažādas mērķauditorijas, nepieciešams komandas darbs, kas prasa dažādu nozaru, paaudžu pētnieku iesaisti. LU SZF ir uzkrājusi vērtīgu pieredzi mācībspēku un studentu kopprojektu īstenošanā. Tādēļ arī LU vēstures un tradīciju projekta īstenošana piedāvā labu iespēju mācībspēku un studentu pētniecības darbam, tā pieredzes un iemaņu uzkrāšanai, jaunu perspektīvu pētnieku pamanīšanai mūsu studentu vidū, jaunās zinātnieku paaudzes veidošanā. Turklāt LU vēstures projekts sekmēs SZF pētnieku sadarbību un tuvināšanos ar citām LU fakultātēm, ļaus uzkrāt starpdisciplināru pētījumu pieredzes uzkrāšanu.

Šobrīd LU mūsdienīgu vēstures stāstu nav iespējams/vēlams veidot pielietojot tradicionālo historisma pieeju (kas lielā mērā ir saglabājusi savas pozīcijas Latvijas akadēmiskajā vēstures zinātne), bet gan starpdisciplinārās pieejas, kas lielā mērā balstās mūsdienu sociālo zinātņu un kultūras studiju teorijās un metodoloģijā. Turklāt, lai LU vēstures stāstu plašākai sabiedrībai piedāvātu LU jubilejas reizē un radītu par to interesi, nepieciešams izmantot sabiedrisko attiecību stratēģijas un paņēmienus. Minēto zinātņu jomās SZF ir uzkrātās zināšanas un pielietojuma pieredze, tādēļ LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas pētnieku – studentu un mācībspēku – grupa jau kopš 2008. gada marta strādā projekta: Latvijas Universitāte 90 gados: cilvēki, izglītība, zinātne un ikdiena ietvaros, veidojot LU vēstures mūsdienīgo stāstu. Grupas kodolu veido asoc. prof. Vita Zelče, asoc. prof. Ojārs Skudra, doktoranti Marita Zitmane, Olga Proskurova, Jānis Kreicbergs, kā arī studenti, studentu grupu vadītāji, Klinta Ločmele, Inese Salmiņa, Didzis Bērziņš un Laura Ardava.

Projekta galvenā ideja ir interaktīva LU vēstures stāsta veidošana, proti, LU vēstures mājaslapas radīšana, kuras forums ļautu ikvienam LU absolventam, draugam un/vai ienaidniekam piedalīties LU vēstures rakstīšanā. Mājaslapā paredzēts iekļaut hronoloģisko (lineāri veidoto LU vēstures stāstu, kuru kārto pa desmitgadēm, nevis politisko režīmu maiņām, kas ļautu akcentēt katrā desmitgadē paveikto, specifisko un tipisko, bremzējošo u.c.) , tematisko (politisko, zinātņu nozaru, struktūrvienību u.c.), personību, ikdienas, kā arī emocionālo ( „gaišo”, „tumšo” un „romantisko” stāstu).

Mājaslapā varēs aplūkot dokumentus:
• Iesniegumus (piemēram, kareivju iesniegumi Latvijas Augstskolas rektoram ar lūgumu atbrīvot viņus no studiju maksas, LU studentu kora vadītāja iesniegums par klavieru iegādi);
• Protokolus (piemēram, „Pārskats par LU stāvokli un darbību, „Sabiedrisko zinību studentu biedrības statūti”);
• Lekciju manuskriptus, utt.;
• Studiju kalendārus – kas ir mainījies laika gaitā;
• Iespiedmateriālus, drukātos sīkmateriālus, skices, utt.
Svarīga vieta mājaslapā ierādīta biogrāfijām:
• Slavenības – pazīstami cilvēki, kas studējuši LU, absolvējuši, bijuši pasniedzēji, un ir daudz sasnieguši savā karjerā, iespējams, pateicoties studijām LU (Ivars Godmanis, Helēna Demakova, Einars Repše, Ieva Bondare, Valdis Melderis, Olafs Pulks, Inese Vaidere, Mareks Segliņš, Ilze Jaunalksne, Roberts Zīle, Aigars Štokenbergs, Dainis Īvāns, Aija Zariņa, Guna Veismane, Mārcis Auziņš, Juris Zaķis, Inta Brikše, Vita Zelče, Visvaldis Millers, u.c.)
Projekta autori iecerējuši, ka viena no interesantākajām mājaslapas sadaļām būs Atmiņstāsti, kurā atrodami LU absolventu, akadēmiskā personāla un dažādu ar Latvijas Universitāti saistīto cilvēku stāsti. Tieši šī sadaļa paredzēta stāstiem, kurus izstāstītu vai iesūtītu privātpersonas, kuras vēlas iesaistīties LU vēstures rakstīšanā.
Vēl viena projekta ideja, kura jau šobrīd īstenota, ir LU vēstures mūsdienīgā stāsta iemiesošana vizuāli izteiksmīgā LU vispārējās vēstures grāmatā – ilustratīvā albūmā "Latvijas Universitāte 90 gados: dzīve".

 

###ADDINFO_WRAP_B### ###TEXT_RELATED### ###NEWS_RELATED### ###TEXT_FILES### ###FILE_LINK### ###TEXT_LINKS### ###NEWS_LINKS### ###TEXT_RELATEDBYCATEGORY### ###NEWS_RELATEDBYCATEGORY### ###ADDINFO_WRAP_E###