Sākumlapa > Par projektu > Jaunumi >  Pirmais padomju gads

Pirmais padomju gads


Latvijā 1940. gads sākās ar dziļu sniegu un lielu salu. Šī ziema bija viena no bargākajām, daudzviet izsala ābeļu un ķiršu dārzi. Latvijas Universitātes ikdiena gan ritēja diezgan ierasti, protams, militārās un gaisa aizsardzības mācības atgādināja par Eiropā notiekošo karu. Lai gan tajā tika ierautas kaimiņvalstis Polija un Somija, lielā sabiedrības daļā valdīja cerība, ka izdosies saglabāt Latvijas neitralitāti un neatkarību. Augstskola jau laikus sāka gatavoties rudenī uzņemt studentus pēc ierastajiem iestāšanās noteikumiem, cerot, ka valsts aizdevums jaunajiem studentiem ļaus viņiem savu laiku pilnībā veltīt studijām. Tomēr tam nebija lemts notikt.
 

Padomju Savienības karaspēks Latvijā ienāca 1940. gada 17. jūnijā. Okupācijas vara uzsāka neatkarīgas valsts iznīcināšanu un integrācijas politiku totalitārajā PSRS, kas vispirmām kārtām ietvēra visu dzīves jomu sovetizāciju, rīcības un intelektuālās elites iznīdēšanu un masveida represijas pret iedzīvotājiem. Jau jūlijā tika uzsākta Latvijas Universitātes vadības nomaiņa. Latvijas valsts iznīcināšanas vadītājs Aleksandrs Višinskis par pagaidu rektoru iecēla no Krievijas atsūtīto Jāni Paškevicu. Viņa izglītību un dzīves pieredzi veidoja Sarkanā armija un Komunistiskā augstskola. J. Paškevics uzsāka universitātes iekšējo reorganizāciju, lai to pārvērstu par padomju augstākās izglītības standartaugstskolu. Pirmo pasākumu vidū bija Teoloģijas fakultātes, Romas katoļu teoloģijas fakultātes un arī Pareizticīgās baznīcas nodaļas slēgšana un to studentu atskaitīšana. Notika arī fakultāšu pārdēvēšana un pārstrukturēšana, dekānu maiņa, marksisma-ļeņinisma un citu obligāto politisko un militāro disciplīnu katedru dibināšana, kā arī visu studentu organizāciju slēgšana. No darba tika atlaisti 42 (10,2%) Latvijas Universitātes mācībspēki. Viņu vietās nereti iecēla agrāko mācību palīgpersonālu, pasniedzēju rindas papildināja arī no Krievijas atbraukušie speciālisti, kas pārsvarā bija beiguši Sarkanās profesūras institūtu, Augstāko partijas skolu un līdzīgas mācību iestādes.

25. septembrī Universitātes padome apstiprināja augstskolas jauno nosaukumu – Latvijas Valsts universitāte – un statūtus, kas faktiski bija Maskavas Valsts universitātes 1938. gada statūtu tulkojums latviešu valodā. Augstskolā izveidoja arī komunistiskās partijas un komjaunatnes organizācijas.

Latvijas Valsts universitāte mācību gadu sāka 1. oktobrī. Pirmajā kursā tika uzņemts studentu rekordskaits – 1364. 1940./41. mācību gadā mācības uzsāka 7898 studenti. Jau semestra sākumā sākās padomju režīmam nevēlamo studentu izslēgšana, visvairāk tā skāra likvidēto korporāciju locekļus. Daudzi, sastopoties ar padomju izglītības saturu un praksi, augstskolu atstāja paši. Novembrī atvēra arī vakara un neklātienes nodaļu, kas gan īsti savu darbu nesāka. Būtiskas pārmaiņas skāra studiju kārtību. Priekšmetu apguves vietā stājās padomju augstskolām tipiskā kursu sistēma. Katru gadu, lai beigtu kursu, studentiem bija jāapgūst visi paredzētie mācību priekšmeti un praktiskie darbi. Visu fakultāšu studiju programmās tika iekļautas arī obligātas krievu valodas nodarbības.

Okupācijas varas iestādes nebija apmierinātas ar universitātes sovetizācijas tempiem. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojs 1941. gada 10. februārī pieņēma lēmumu “Par stāvokli Latvijas Universitātē”. Tajā norādīts, ka marksisma-ļeņinisma apguve netiekot kontrolēta, vērojami trūkumi “internacionālajā audzināšanā” un profesoru sastāvs ir “piesārņots” ar “vecā režīma piekritējiem”. Rektora amatā J. Paškevicu nomainīja ar lēmumos noteiktāko un rīcībā nežēlīgāko Jāni Jurgenu, bijušo PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) Augstākās skolas vadītāju Maskavā.

1940./41. mācību gadā Latvijas Valsts universitāti pabeidza 648 studenti. Vairāk nekā puse no viņiem zinības bija guvuši Ekonomikas un juridiskajā fakultātē. Lielo šīs fakultātes absolventu skaitu noteica tas, ka atšķirībā no pirmsokupācijas laika bija jākārto vien gala eksāmeni, bet nevajadzēja izstrādāt diplomdarbu.

Okupācijas vara Latvijas Valsts universitāti izmantoja arī savu sasniegumu propagandā, apgalvojot, ka tikai padomju iekārta ir radījusi iespēju “darba tautai” iegūt augstāko izglītību. Augstskola sāka iegūt arī padomju vaibstus. Rektorāta rotājumam mākslinieks Jānis Tilbergs sagatavoja lielu J. Staļina gleznu un K. Marksa portretu.

Padomju gada traģēdijas bilancē bija arī 1941. gada 14. jūnijs.