Sākumlapa > Par projektu > Jaunumi >  Liela aula

Liela aula

###NEWS_AUTHOR###
###NEWS_IMAGE### Latvijas Universitāte 1935. gadā ieguva Lielo aulu – ne tikai svinību zāli, bet arī vienu no saviem simboliem. Tā tika atklāta augstskolas 16. gadskārtas dienā, klātesot Latvijas akadēmiskajai saimei, tās viesiem un valsts augstākajām amatpersonām.
 

Nākamajā rītā laikraksts “Rīts” vēstīja: “Svētku un svinību noskaņojums vakar valdīja mūsu zinību templī – Latvijas Universitātes vecajā ēkā. Ne vien ēkas iekšpusē, kur sarkaniem paklājiem segtās kāpnes veda uz svinību vietu – jauniesvētāmo aulu, bet arī jau sirmās augstskolas ēkas ārpusē bija manāma svētku noskaņa. Pie abām ieejām, kur drūzmējās svētku drēbēs posušies studējošā jaunatne un mācības spēki, viena pēc otras piebrauc auto mašīnas un baltu kumeļu vilktas karietes ar studentu korporāciju un biedrību karogiem. [..] plašā svētkiem uzpostā jaunā aula jau ilgi pirms noteiktā laika pildījās studentiem, mācības spēkiem un citiem svētku viesiem. Balkonā virs prezidija nišas ar saviem karogiem un krāsu lentām novietojušies 28 studentu organizāciju pārstāvji. Pati prezidija niša greznota valsts karogiem, palmām un lauru kokiem. Pretējā aulas galā, balkonā, novietots harmonijs un ap to pulcējās universitātes koris. Gar abām kāpnēm no vestibila līdz aulai novietojušās studenšu korporāciju goda sardzes

Jau 20. gados tika runāts par nepieciešamību paplašināt augstskolas galvenās ēkas telpas, tomēr nozīmīgākie pārveidojumi pēc arhitekta profesora Ernesta Štālberga projektiem notika 1930. gadā. Universitātes iekšpagalmā sāka studentu ēdnīcas un garderobes izbūvi. 1931. gadā apstiprināja jaunu projektu, kas paredzēja arī jaunas svinību zāles – Lielās aulas – celtniecību. Lielā aula pieder pie Latvijas 30. gadu arhitektūras pieminekļiem. Mākslas zinātniece Skaidrīte Cielava par E. Štālberga veikumu raksta: “Viņa projektētajai Lielai aulai raksturīga racionāla telpiskā struktūra un savdabīgi izmantota klasiskā arhitektonisko formu valoda. Te galvenais elements ir vieglās, baltās kolonnas, to kārtojums telpā un saistījums ar sānu balkoniem. Kopā ar zāles priekšpuses sienu cēlajiem lokveida liekumiem, atturīgi veidoto ērģeļu balkonu, augsto griestu pacēlumu un augšējo apgaismojumu tas piešķir aulas telpai skaidrību un svinīgumu.”

Zāles galvenais akcents ir koncentrēts uz centrālo apsīdu – pusapaļu izvirzītu būvkonstrukcijas daļu, kas kalpo par plakni skulpturāliem veidojumiem. Sākotnēji tur bija izvietota tēlnieka Kārļa Zemdega veidotā antīko kailfigūru grupa “Scientiae et Patriae”, ko demontēja pirms atklāšanas cenzūras dēļ. Lielās aulas balkona malu ārpuse tika izrotāta ar Latvijas Universitātes un tās fakultāšu – Filoloģijas un filozofijas, Teoloģijas, Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu, Lauksaimniecības, Mehānikas, Inženierzinātņu, Arhitektūras, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu – emblēmām. Vēlāk tām pievienojās Romas katoļu Teoloģijas fakultātes emblēma.

1937. gadā Lielajā aulā atklāja koncertērģeles, ko izgatavoja firma “E. F. Walcker & Co” Ludvigsburgā, Vācijā. Lielās aulas ērģeles ir veidotas no 3922 metāla un koka stabulēm garumā no trīspadsmit milimetriem līdz pieciem metriem. Ērģelēm ir 59 patstāvīgi un 11 transmitēti reģistri. Tās vadības pults ir spēles galds ar trim manuāliem jeb roku klaviatūrām un pedāļiem jeb kāju klaviatūrām.

Padomju periodā Lielajā aulā tika novietoti šā režīma simboli. Patlaban tajā ir atjaunots vēsturiskais veidols.

 

Diezgan zīmīga [..] aulas tapšanas vēsture. Ļoti sīka, tāla no lielajiem zinātnes iestādes uzdevumiem taču ir garderobe un tējnīca, ar kurām sākās šī celtne. Bet tās tomēr iedrošināja izbūvēt šo svētku zāli, kura tagad paceļas virs sīko vajadzību telpām un kuras uzdevums neizmērojami tāļš no sīkajām ikdienas prasībām un pāri pat dienišķajam zinātniskajam darbam. Lai to darinātu, radās griba un izturība pārvarēt visas grūtības, pat purvu pārvērst stiprā pamatā ar tās pašas tehnikas palīdzību, kurai turpmāk kalpos arī šī zāle. Tā mēs arī šeit redzam, kā cilvēka gars tiecas kā šīs slaidās kolonas no zemes uz augšu pretim saulei, pretim debesu zilumam.

Tāda arī zinātnes attīstības gaita. Elementāra dzīvotgriba, eksistences prasības spiež cilvēku krāt novērojumus un piedzīvojumus, izdarīt mēģinājumus un dziļi vērot dabu, vākt praktiskās zināšanas, līdz to sakrājas tik daudz, ka radītājs gars var celt pāri ikdienai zinātnes templi, lai tanī kalpotu augstākai cilvēka misijai. No šejienes tad gars dod pavēles dabas spēkiem, un matērija klausa garam.

Šī svētku zāle ir jauna liecība un pierādījums gara uzvarai pār matēriju, liecība un pierādījums tam, ka stipra griba un garīgo vērtību slāpes pārvar visus šķēršļus, liecība un pierādījums, ka Latvijas valsts vara ir kultūras radītājs spēks, liecība un pierādījums latviešu nemitīgai un neapturamai dziņai pretim gara gaismai un mūžīgām vērtībām.

To, ko mēs gūstam klusā un neatlaidīgā darbā arhīvos, bibliotēkās, kabinetos, laboratorijās, darbnīcās, ko izlasām lielajā Dieva mūžības grāmatā – dabā –, ko veidojam no iekšķīgām šaubām un mocošiem jautājumiem, – to sludināsim mēs šeit zinātnes augstos svētkos. Un no šejienes lai plūst gara gaisma pa visu latviešu zemi un pāri tās robežām, lai nes svētību mūsu tautai un visai cilvēcei un dara stipru mūsu valsti! To mēs šodien lūdzamies, vienodamies pirmo reizi šinīs telpās mūsu tautas lūgšanā: “Dievs, svētī, Latviju!”

Rektora Jūlija Auškāpa runa Latvijas Universitātes gada svētkos. 1935. gada 28. septembris. Zinātnei un Tēvijai. Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1969. 132., 133. lpp.

 

Svētku karogi pie ieejas universitātē Raiņa bulv. 19, zaļumu koki un studenti goda ierindā pie ieejas svētku aulā vakar liecināja par lielām svinībām. Simtiem viesu: ministri, profesori, docenti un studenti pildīja jaunuzbūvēto aulu. Taisni plkst. 1 d.[ienā] aulā ieradās Valsts un Ministru prezidents Dr. K. Ulmanis, rektora prof. Dr. J. Auškāpa un prorektoru prof. Dr. A. Vītola un prof. Dr. J. Kārkliņa pavadīts. Svinību dalībnieki, kājās piecēlušies, sveicināja valsts vadītāju. Jauno universitātes ērģeļu iesvēti ievadīja korālis harmonija pavadībā “Dievs, Tev godu vārpas šalc”, jo tradīcija nosaka, ka uz ērģelēm priekš iesvētīšanas nedrīkst spēlēt. Iesvēti izdarīja arhibīskaps prof. Dr. T. Grīnbergs, pieminot siltās sirdis un devīgās rokas, kas devušas iespēju šos svētkus svinēt. Arhibīskaps novēlēja, lai jaunās ērģeles paustu saskaņu un mieru universitātes dzīvē un darbā. Pirmo korāli ar garāku ievadu izpildīja prof. P. Jozuus, demonstrējot jauno ērģeļu izcilās īpašības. Vispirms skanēja baznīcu zvani, tad sāka plūst spēcīgās stabuļu skaņas.

Runu sacīja universitātes rektors prof. Dr. J. Auškāps: “Skaņas, kas tikko pildīja šīs telpas, vēstīja mums, ka nobeigts liels darbs. Tas nebija veltīts ikdienas rūpēm un vajadzībām, bet darbs, kas atdots dzīves poēzijai, dzīves rotāšanai un krāšņumam.

Šodien noslēgtā ērģeļu būve ir Latvijas valdības un sabiedrības darbs, kas pilnā mērā brīvas gribas, ne piespiedu vai klaušu darbs. Līdzekļu sagādāšana ērģelēm veikta pavisam īsā laikā. Ja šāda sabiedrības atsaucība parādītos kādas nelaimes, trūkuma vai briesmu gadījumā, tad tā būtu skaista, bet diezgan parasta parādība. Bet šoreiz tā liecina par sabiedrības daiļuma tikuma augstu līmeni. [..] Šo ērģeļu uzstādīšanas pirmais ierosinātājs, neatlaidīgais visu ar tām saistīto darbu veicinātājs, šo ērģeļu “dvēsele”, kas turpat veselu gadu visu brīvo laiku, pēdējā laikā burtiski dienu un nakti atdevis ērģeļu lietai, ar vienīgo atalgojumu – sagaidīt tās šeit skanam, ir darbam apkrautais, tehnisko, caur un caur lietišķo zinātņu pārstāvis prof. G. Klaustiņš, kam arī nesu izjustu universitātes un savu personīgo paldies par paveikto darbu.

1935. g. 2. novembrī parādījās presē universitātes aicinājums sabiedrībai nākt talkā ar līdzekļiem. Jau tā paša gada 6. novembrī parādījās spēcīgais Valsts prezidenta atbalsts ar paziņojumu, ka valdība palīdzēs ērģeļu būvei ar tādu pat summu, kādu saziedos sabiedrība. 7. novembrī ienāca pirmais ziedojums, un 1936. gada 21. februārī jau universitāte varēja ar pateicību ziņot, ka ar ienākošo summu aulai piemērotās ērģeles nodrošinātas. Atsevišķi ziedojumi ienākuši arī vēl pēc tam, pavisam piedalījies 251 ziedotājs, no kuriem daudz kolektīvu atbalstītāju ar lielu atsevišķo personu skaitu. Visu ziedotāju vārdi, kam atkārtoti izsaku dziļu universitātes un savu pateicību, būs paliekamā veidā ērģelēs atzīmēti šī skaistā darba piemiņai un ierosinājumiem nākamiem laikiem.”

Jaunākās Ziņas. 1937. 12. apr. 3. lpp.

 

###ADDINFO_WRAP_B### ###TEXT_RELATED### ###NEWS_RELATED### ###TEXT_FILES### ###FILE_LINK### ###TEXT_LINKS### ###NEWS_LINKS### ###TEXT_RELATEDBYCATEGORY### ###NEWS_RELATEDBYCATEGORY### ###ADDINFO_WRAP_E###
###GALERY###