Sākumlapa > Laika līnija

Laika līnija

###NEWS_IMAGE###

1919 - 1929

20. gs. 20. gadi bija Latvijas Universitātes radīšanas un izaugsmes laiks. Valsts prezidents Jānis Čakste 1923. gada 27. martā izsludināja Saeimas apstiprināto Latvijas Universitātes satversmi, līdz ar to augstskolas organizēšanas darbs bija noslēdzies. 1922./23. mācību gadā Latvijas Augstskola saskaņā ar satversmi ieguva Latvijas Universitātes vārdu.
Studētgribētājiem savas durvis vēra arī jaunas fakultātes – Veterinārmedicīnas fakultāte un Teoloģijas fakultāte. Augstskolas mācībspēku pulkam 1920. gadā pievienojās dzimtenē atgriezušies pasniedzēji un zinātnieki – Aleksandrs Dauge un Mārtiņš Bīmanis no Maskavas, Jānis Endzelīns no Harkovas, Jānis Plāķis no Kazaņas, Ernests Felsbergs un Pēteris Ķiķauka no Voroņežas, Ludvigs Kundziņš un Ernests Paukulis no Tērbatas, Pēteris Šmits, Reinholds Putniņš un Aleksandrs Janeks no Vladivostokas, Augusts Tentelis un Boriss Popovs no Petrogradas, Kārlis Dišlers no Tomskas, Jānis Ruberts no Kijevas, Mārtiņš Zīle no Odesas, Francis Balodis no Saratovas u.c.
lasīt tālāk



lasīt aprakstu | apskatīt visu gadu desmitu
###NEWS_IMAGE###

1929 - 1939

Latvijas kolektīvajā atmiņā 30. gadi ir “zelta laiki” par spīti ekonomiskās krīzes radītajām problēmām, daudzajām politiskajām kolīzijām un kara tuvuma gaisotnei. Arī Latvijas Universitātes vēsturē šī desmitgade pieder pie ražīga darba, uzplaukuma un attīstības laikmeta.
Visas fakultātes veica lielu darbu, uzlabojot un pilnīgojot mācību programmas, lai tās atbilstu sava laika prasībām. Latvijas Universitātē 1930./31. gadā bija 372 mācībspēki, viņu vidū – 79 profesori. Nākamajā mācību gadā profesoru bija divas reizes vairāk nekā, sagaidot augstskolas pirmo jubileju. Lai gan 1938./39. mācību gadā Latvijas Universitātē strādāja 446 pasniedzēji, tostarp 111 profesori, tika atzīts, ka profesoru skaits ir nepietiekams un jāveicina mācībspēku kvalitatīvā izaugsme. Latvijas Universitātes akadēmiskā vide bija izteikti maskulīna. Profesoru vidū sieviešu nebija. Piemēram, 1936./37. gadā augstskolā strādāja trīs docentes, kopējā mācībspēku kopskaitā – tikai 34 sievietes (8,4%).lasīt tālāk



lasīt aprakstu | apskatīt visu gadu desmitu
###NEWS_IMAGE###

1939 - 1949

Latvijā 1940. gads sākās ar dziļu sniegu un lielu salu. Šī ziema bija viena no bargākajām, daudzviet izsala ābeļu un ķiršu dārzi. Latvijas Universitātes ikdiena gan ritēja diezgan ierasti, protams, militārās un gaisa aizsardzības mācības atgādināja par Eiropā notiekošo karu. Lai gan tajā tika ierautas kaimiņvalstis Polija un Somija, lielā sabiedrības daļā valdīja cerība, ka izdosies saglabāt Latvijas neitralitāti un neatkarību. Augstskola jau laikus sāka gatavoties rudenī uzņemt studentus pēc ierastajiem iestāšanās noteikumiem, cerot, ka valsts aizdevums jaunajiem studentiem ļaus viņiem savu laiku pilnībā veltīt studijām. Tomēr tam nebija lemts notikt.
lasīt tālāk



lasīt aprakstu | apskatīt visu gadu desmitu
###NEWS_IMAGE###

1949 - 1959

20. gs. 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā Latvijas Valsts universitāti vēl joprojām skāra staļiniskā izglītības politika un represijas. Turpinājās mācībspēku atlaišanas. 1950. gadā no darba tika atbrīvoti pasniedzēji – universitātes leģendas –, viņu vidū arī profesori Jānis Endzelīns, Ernests Štālbergs, Arturs Tramdahs un citi. Uzsākot 1949./50. mācību gadu, rektors Jānis Jurgens LK(b)P CK birojā ziņoja: “Tikai pēdējos mēnešos mēs izdzinām no mūsu universitātes vairākus simtus bijušo leģionāru, aizsargu u.c.” Arī nākamajos gados turpinājās “buržuāzisko nacionālistu” meklēšana mācībspēku un studentu rindās. 1953. gada sākumā kā “angļu spiegs” tika apcietināts Fizikas un matemātikas fakultātes docents Jāzeps Eiduss. Viņam, tāpat kā daudziem staļinisma represiju upuriem, padomju nometņu vārti atvērās tikai 1956. gadā, kad PSKP 20. kongresā tika nosodītas staļiniskās represijas un uzsākta destaļinizācija.
Lai gan Latvijas Valsts universitātes komunistiskās partijas organizācija izteica atbalstu PSKP CK jaunā pirmā sekretāra Ņikitas Hruščova kursam, tomēr arī 50. gadu otrajā pusē cīņa pret “buržuāzisko nacionālismu” bija viena no dežūrtēmām. Ik palaikam tajā tika apvainots kāds no pasniedzējiem vai studentiem.lasīt tālāk



lasīt aprakstu | apskatīt visu gadu desmitu
###NEWS_IMAGE###

1959 - 1969

60. gados universitātes dzīvi raksturoja paplašināšanās – pieauga studentu, fakultāšu un katedru skaits, tika daudzveidotas studiju formas, attīstot neklātienes un vakara nodaļu, uzceltas divas lielas studentu kopmītnes, kā arī izvērsta sadarbība ar citu padomju republiku augstākajām izglītības iestādēm.
Šīs desmitgades sākumā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti joprojām vadīja rektors Jānis Jurgens, ar kura vārdu saistījās mācībspēku un studentu rindu politiskā “tīrīšana”. 1962. gadā, saasinoties konfliktam ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru Arvīdu Pelši, viņu no amata atbrīvoja. Par rektoru apstiprināja profesoru Valentīnu Šteinbergu. 1967./1968. mācību gada sākumā universitātē studēja 7961 studenti, pēc gada – 8238.lasīt tālāk



lasīt aprakstu | apskatīt visu gadu desmitu
###NEWS_IMAGE###

1969 - 1979

70. gadi – stabilitātes, miera un ierastās kārtības nesatricināmības laiks –, arī Latvijas Valsts universitātē. Tā turpināja 60. gados iesākto attīstības kursu – pilnveidoja fakultāšu un katedru struktūru, palielināja studentu skaitu, arvien pilnīgāk iekļāvās Padomju Savienības noteiktajos augstākās izglītības rāmjos. Desmitgadi raksturo arī zinātniski pētnieciskā darba izvēršana un īpaša rosība studentu pašdarbībā un sportā.
No 1969. līdz 1978. gadam par pirmkursniekiem sevi ir saucis 18 721 students. Uzņemto studentu skaits pieauga, ik gadu universitātes saimei piepulcējās vidēji 2000 jaunu studentu dienas, vakara un neklātienes nodaļā. Diplomu ieguva aptuveni 65% no imatrikulētajiem (12 237). lasīt tālāk



lasīt aprakstu | apskatīt visu gadu desmitu
###NEWS_IMAGE###

1979 - 1989

20. gs. 80. gadu otrā puse Padomju Savienībā ir grandiozu transformāciju, neskaidrību un pretrunu laiks, kas piešķir šim vēstures periodam patiesi karnevālisku noskaņu. Pārkārtojās visa milzīgā valsts un arī Ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte – vispirms labāka sociālisma virzienā, taču jau drīz izrādījās, ka pārkārtošanās ceļa īstais galapunkts ir kaut kas pavisam cits.lasīt tālāk



lasīt aprakstu | apskatīt visu gadu desmitu
###NEWS_IMAGE###

1989 - 1999

PSRS sabrukums un neatkarības atjaunošana Latvijas Universitātei, tāpat kā visai Latvijas sabiedrībai, nozīmēja jaunas dzīves sākumu. Sperot pirmos soļus uz jaunā ceļa, vajadzēja atmest smagnējo padomju bagāžu, atgūt pirmsokupācijas laika mantojumu un rast iedvesmu lieliem darbiem. Būtiskākas izmaiņas Latvijas Universitāti skāra, formāli vēl atrodoties PSRS sastāvā. Atmodas spēcīgais impulss tolaik bija jūtams ik uz soļa.lasīt tālāk



lasīt aprakstu | apskatīt visu gadu desmitu
###NEWS_IMAGE###

1999 - 2009

Latvijas Augstskolas (kopš 1923. gada – Latvijas Universitāte) atvēršanas svētki notika 1919. gada 28. septembrī – skaistā saulainā rudens dienā. Kara gadu skartā vecā Rīgas Politehniskā institūta ēka bija greznota ar sarkanbaltsarkaniem karogiem un zaļām vītnēm. Fasādi rotāja ģerbonis ar mirdzošu sauli un trim zvaigznēm – Vidzemes, Kurzemes un Latgales simboliem. Pie durvīm viesus sagaidīja studentu goda sardze. Ap plkst. 10.30 sāka pulcēties goda viesi – Tautas padomes un Ministru kabineta locekļi, armijas augstākie komandieri, diplomātiskais korpuss, senatori, ārzemju universitāšu pārstāvji, Latvijas Augstskolas mācībspēki un studenti, kā arī daudzi citi. Viesu vidū bija arī Latvijas kultūras leģenda Krišjānis Barons.



lasīt tālāk



lasīt aprakstu | apskatīt visu gadu desmitu
###NEWS_IMAGE###

2009 - ...

1988. gadā Latvijā notika lūzums. Līdz tam pārmaiņu procesi norisinājās kontrolēti un bez būtiskām novirzēm no plāna. Latvijas publiskā telpa pārkārtošanās tempa ziņā pat atpalika no runām un notikumiem Maskavā. Varai nebija iemesla krist panikā. Taču 1988. gadā šāds pamats radās. Vispirms – Radošo savienību plēnumā izskanējusī kritika kliedēja bažas par iespējamām varas represijām, bet dažus mēnešus vēlāk Tautas frontes dibināšana apliecināja Atmodas masveida kustības raksturu. Ar 200 tūkstošu pleca sajūtu runas kļuva vēl drošākas, oratori juta panākumus un līdz ar tiem – sabiedrības atzinību un tuvas uzvaras skurbumu.lasīt tālāk



lasīt aprakstu | apskatīt visu gadu desmitu