Sākumlapa > 1989 - 1999 > Cilvēkstāsti >  Intervija ar Mārtiņu Bičevski

Intervija ar Mārtiņu Bičevski

Autors: Indra Butkāne
###NEWS_IMAGE### Kopš 2008.gada vasaras Mārtiņš Bičevskis no Tieslietu ministrijas pārcēlies uz Finanšu ministriju, kur ieņem valsts sekretāra amatu. Nopietns cilvēks, nopietnā amatā, tiecas pēc kvalitātes un apdomā katru vārdu, ko saka. Taču viņam piemīt patīkams un atbrīvojošs smaids. Studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, pēdējos studiju gados ir mēdzis vairāk pievērsties semināriem un mazāk lekcijām. Uzskata, ka ir izmantojis diezgan daudz no tā, ko dzīve ir piedāvājusi.

Kādēļ Jūs izvēlējāties studēt Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē?

Īstenībā, es mēģināju divās fakultātēs trāpīt.

Un tās būtu?

Uz vadību – ekonomiku, es esmu beidzis Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, un loģika prasītu, lai es daru kaut ko ar cipariem. Bet, principā, tajā laikā bija ļoti populāri pamēģināt stāties uzreiz pāris fakultātēs. Tas bija laiks, kad teorētiski, ja dikti saņēmās, varēja mēģināt kādu laiku apvienot studijas abās fakultātēs, man gan tāda priekšstata nebija. Bet jā, es startēju uz “juristiem” [LU Juridiskā fakultāte] un es startēju uz “vadībniekiem–ekonomistiem” [LU Ekonomikas un vadības fakultāte]. Vadībniekos-ekonomistos man, laikam, pietrūka kāds punkts un juristos es tiku iekšā.

Cik lielā mērā Jūsu pašreizējais darbs saistās ar to jomu, ko studējāt?

Līdz pagājušā gada vasarai, ļoti tieši saistījās mans darbs ar studiju jomu. Kopš es strādāju Finanšu ministrijā, droši vien mazāk, bet tajā pašā laikā, noteikti ir zināmas priekšrocības arī šajā darbā tam, ka esmu studējis tiesību zinātnes. Būtiski ir tas, ka es akadēmiski neesmu studējis finanses un ekonomiku, un tās ir tās jomas, kurās ir jāpilnveidojas šeit strādājot. Taču ņemot vērā, ka es pašlaik nestrādāju nozarē, bet gan administrējošu darbu, tad jāteic, ka nozīmīgas ir gan nozares zināšanas, un lielā mērā arī administratīvās vadības spējas. Bet tiesību nozares studijas viennozīmīgi palīdz jebkurā administratīvā darbā.

Kā atšķiras Jūsu toreizējie un tagadējie mācību procesa vērtējumi?

Es studēju laikā, kad tieši Juridiskajā fakultātē vēl bija slaveni un gadu desmitiem pazīstami profesori, kas lasīja lekcijas – profesors Vēbers (diemžēl jau nelaiķis), profesors Torgāns, kurš tagad ir senators, profesors Rozenfelds, profesors Krastiņš. Mums attiecībā uz kvalitātes sajūtu, pamatnozarēs – tiesībnozarēs, bija ļoti laba sajūta gan toreiz, gan tagad. Uzskatu, ka ieliktais fundaments, ja students to vēlējās, to pieņemt un lietot, tas ir ļoti nozīmīgs.
Bija atsevišķas tiesību nozares, kur gan toreiz, gan arī šodienas acīm raugoties, ir skaidrs, ka Latvijas Universitāte nesniedz pietiekami kvalitatīvu mācību procesu – pasniedzēji nespēj piedāvāt to, ko tirgus pēc tam prasa – zināšanas, lai cilvēks varētu strādāt. Ja mēs runājam par starptautiskajām tiesībām, un starptautiskajām privāttiesībām, korporatīvajām tiesībām, un tādām lietām, kas ir ļoti vajadzīgas komerctiesību nozarē, tur Latvijas Universitāte, no mana viedokļa, toreiz nespēja radīt konkurētspējīgi produktu. Manuprāt, lielākā daļa studentu, kas pēc tam gāja tālāk un sasniedza labus rezultātus nozarēs, viņi pamatā pa vidu studēja maģistratūrā ārzemēs. Es negribu vērtēt Juridisko fakultāti, pēc tiem gadiem, kad es beidzu studēt, jo ir zināmas lietas, kas ir solīdi un kas nav, un solīdi ir vērtēt to, ko tu esi redzējis, un to, kur esi piedalījies.

Kā Jūs vērtējat, cik daudz jums deva studijas LU? Vai varat šo devumu novērtēt 10 baļļu sistēmā?

Es šo devumu drīzāk vērtētu vecajā 5 baļļu sistēmā ar vērtējumu ‘labi’. Pats svarīgākais ko Latvijas Universitāte man iemācīja ir sistēmiski domāt, un iemācīja fundamentālos pamatus, tiesību principus, uz ko balstās visa tālākā izpratne. Bet galvenais – tā man iemācīja domāt – dzīvē ir jāmāk domāt, nevis jāzina, kaut kas konkrēti. Vēl man noteikti bija iespēja iemācīties patstāvīgi strādāt un saņemt novērtējumu pašam un paša iniciatīvai. Es sāku studēt kā maksas students, bet es „aizmācījos” līdz budžeta grupai. Un tas bija skaidri norādīts ceļš studentiem, ka tie kas gribēja, tie varēja augt un sasniegt rezultātus. Tā, manuprāt, ir mācība, kas ir stimulējoša visai dzīvei.

Kā Jūs novērtētu, cik daudz Jūs pats centāties iegūt studējot LU? Vai varat, ielikt sev vērtējumu 10 baļļu sistēmā?

Tiem apstākļiem un tām iespējām, kas man dzīvē ir dotas, es domāju, ka es emu izmantojis daudz. Noteikti, ka ne visu, un ja man šodien būtu jāmācas, es noteikti mācītos savādāk. Bet izmantojis esmu daudz!

Kāda ir jūsu patīkamākā atmiņa, kurā esat Jūs un LU?

Man pietika punktu, lai es tiktu Juridiskajā fakultātē. Tā ir pati spilgtākā atmiņa.

Ar ko Jums asociējas studiju gadi?

Ar cilvēkiem, pasniedzējiem un studiju biedriem.

Kāds ir Jūsu studiju laika lielākais netikums?

Nu, te jājautā no kuras perspektīvas skatoties. Vai netikums ir no rītiem gulēt ilgāk, jo pa nakti meita to neļauj darīt!? Vai vienkārši nerespektēt lekciju grafiku un iet tikai uz semināriem, (pēdējos kursos)? Droši vien kādi no šiem netikumiem ir bijuši.

Vai Jūs būtu gatavs vēlreiz studēt LU?

No šodienas viedokļa drīzāk – nē, bet ne dēļ kvalitatīviem apsvērumiem. Vairāk tāpēc, ka, ja man atkal būtu iespēja studēt, es gribētu daudz vairāk izdzīvot studenta sajūtu. Nevis kaut kāda statusa ieguvuša cilvēka mēģinājumu sadzīvot ar pārējo interesi par manu mācīšanos, vai nemācīšanos, vai to kā vērtēju pasniedzējus vai kolēģus vai procesu kopumā. Konkrētajā situācijā, kamēr es esmu tas, kas esmu valsts pārvaldē, studijām diemžēl vienmēr būs blakus konteksts. Ja man būtu iespēja vēlreiz nopietni studēt, es noteikti to gribētu darīt tur, kur šis konteksts ir minimizēts līdz pēdējam, un Latvijas Universitātē tas nav iespējams.

Trīs studiju biedri un pasniedzēji, kurus vēlētos pasveicināt?

Torgāna kungu protams, un Rozenfelda kungu, es vēlētos pasveicināt no sirds , kā arī Kusiņa kungu.
No studiju biedriem es nevaru saukt trīs. Esmu tas, kurš organizē kursa vakarus, un man jāsauc ir puse kurss. Savādāk nebūs godīgi! Es visus sveicinu!

Vēlējums LU vai fakultātei!

Es, droši vien, vairāk vēlēšu fakultātei, jo Universitātei no sirds novēlētāju noteikti pietiks, un man fakultāte ir pietiekami tuva sirdij.
Fakultātei es gribētu teikt – lai izdodas, tomēr, nevis noturēt, bet izaugt atkal līdz līmenim, kas Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir īpašs tiesību domas veidošanās centrs, ap kuru līp praktiķi, ap kuru grozās valsts pārvaldes tiesību radītāji, ap kuru mirdz tāds pārliecinošs vieduma un pašpārliecības pilns oreols, un visi zina, ka, ja teica Juridiskās fakultātes profesors, tad tā ir doktrīna.

###ADDINFO_WRAP_B### ###TEXT_RELATED### ###NEWS_RELATED### ###TEXT_FILES### ###FILE_LINK### ###TEXT_LINKS### ###NEWS_LINKS### ###TEXT_RELATEDBYCATEGORY### ###NEWS_RELATEDBYCATEGORY### ###ADDINFO_WRAP_E###
###GALERY###

1989 - 1999 saisītās lapas