Sākumlapa > 1989 - 1999 > Desmitgades apraksts

Atjaunotne


PSRS sabrukums un neatkarības atjaunošana Latvijas Universitātei, tāpat kā visai Latvijas sabiedrībai, nozīmēja jaunas dzīves sākumu. Sperot pirmos soļus uz jaunā ceļa, vajadzēja atmest smagnējo padomju bagāžu, atgūt pirmsokupācijas laika mantojumu un rast iedvesmu lieliem darbiem. Būtiskākas izmaiņas Latvijas Universitāti skāra, formāli vēl atrodoties PSRS sastāvā. Atmodas spēcīgais impulss tolaik bija jūtams ik uz soļa.

1990. gada martā augstskola atguva  vēsturisko nosaukumu – Latvijas Universitāte –, un kopš šī brīža ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte kļuva par vēsturi. Laikā līdz 1991. gada augustam pakāpeniski izzuda arī ar ideoloģisko audzināšanu saistītās struktūras – . likvidēts sociālistiskās sacensības štābs, Civilās aizsardzības katedra un Brīvprātīgo biedrības sadarbībai ar armiju, aviāciju un floti (pazīstama kā DOSAAF) komiteja un citas līdzīgas organizācijas.

Līdztekus ideoloģisko struktūru kapitulācijai 1990. gada jūnijā universitātē tika atjaunota Teoloģijas fakultāte. Tā ir kā simboliska atbilde desmitgadēm dominējušajam zinātniskajam ateismam. Šajā laikā darbu Rēzeknes Pedagoģiskās skolas telpās sāka Latvijas Universitātes Latgales filiāle, kas vēlāk pārtapa Rēzeknes Augstskolā. 90. gados Latvijas Universitātes struktūra pamazām izmainījās, Piemēram, Svešvalodu katedra tika izformēta pa dažādām fakultātēm, savukārt 1997. gadā vairāku fakultāšu apvienošanās rezultātā izveidojās Ekonomikas un vadības fakultāte, kas pēc studentu skaita pašlaik ir lielākā Latvijas Universitātē. 1998. gadā reflektantiem durvis vēra Medicīnas fakultāte. Tāpat pārvērtības skāra Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības institūtus, no kuriem vairāki, sākot ar 1993. gadu, pievienojās universitātei. Augstākās izglītības un zinātnes attīstības dienaskārtībā bija šo abu jomu tuvināšana un valsts zinātnes centra statusa atjaunošana Latvijas Universitātei.

1991. gada 18. septembrī, tikai mēnesi pēc t.s. augusta puča izgāšanās, Latvijas Republikas Augstākā padome apstiprināja Latvijas Universitātes Satversmi, kuras pirmais pants noteica: “Latvijas Universitāte ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde – Alma Mater, kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas interesēm.” Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis laikrakstam “Diena” norādīja: “Savu pārkārtošanas ceļu esam izvēlējušies, un atbilstoši tam rakstīta arī Satversme.” Tiesa, pēc septiņiem gadiem – 1998. gada 5. februārī nu jau Latvijas Republikas Saeima apstiprināja jaunu Latvijas Universitātes Satversmi, kas pēc skaita ir trešā kopš 1923. gada.

Sākot ar Atmodas periodu, universitātei veidojās rosīgas starptautiskās attiecības ar citu valstu augstskolām. Sadarbības līgumi, piemēram, tika noslēgti ar Otavas Universitāti, Brēmenes Universitāti, Stokholmas Universitāti, Rietummičiganas Universitāti u.c. Tādējādi studentiem un mācībspēkiem radāss izdevība apmeklēt Rietumu augstskolas un smelties pieredzi modernas augstākās izglītības organizēšanā. 90. gadu sākumā arī Latvijas Universitātē ieradās pirmie vieslektori no Rietumu augstskolām. Šādas intensīvas starptautiskās sadarbības rezultātā universitātē tika uzsākts Eirofakultātes projekts, kas ekonomikas, uzņēmējdarbības, publiskā sektora vadības un tiesību zinātņu studentiem deva iespēju klausīties citvalstu mācībspēku pasniegtos kursus.

90. gados strukturētāks kļuva studiju process. Latvijas Universitāte, sekojot Eiropas praksei, bija pirmā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas pārgāja uz divpakāpju akadēmisko izglītību – četri gadi bija atvēlēti bakalaura studijām un divi – maģistra studijām. Doktorantūra Latvijas Universitātē tika ieviesta jau 1990. gadā. Tāpat kā jaunievedumi parādījās kredītpunktu princips un desmit ballu sistēma studentu zināšanu novērtēšanā. Mainoties augstākās izglītības modelim, Latvijas Universitātē strauji sāka pieaugt to studentu skaits, kas par studijām maksā paši. To veicināja arī iespēja pieteikties valsts garantētajam studiju kredītam. Tādējādi Latvijas Universitāte pieredzēja ļoti strauju studentu skaita kāpumu. 1991./1992. mācību gadā zinības guva 13 563 studenti. Visai līdzīgs skaits – 13 249 studenti – Latvijas Universitātē bija arī 1995./1996. gadā, bet 1999./2000. mācību gadā augstskolai jau – 30 129 studenti.

Šajā laika periodā universitātē tika atjaunotas studentu un studenšu korporācijas (“Daugaviete”, “Gundega”, “Lettonia”, “Lattgalia” u. c.), ar kurām Latvijas Universitāte bija slavena brīvvalsts laikā. Jauna pieredze  – arī darbība studentu pašpārvaldē, kuru augstskolas līmenī pārstāvēja Latvijas Universitātes Studentu padome, bet fakultātēs – vietējās pašpārvaldes. Līdzās saimniecisku un administratīvu jautājumu risināšanai pašpārvaldes dažam kļuva par pirmo politiskās pieredzes kalvi, proti, studenti, lai iekļūtu pašpārvaldē, veidoja sarakstus un kandidēja vēlēšanās. Šī iemesla dēļ Latvijas Universitātes Studentu padome 90. gadu beigās dažkārt pat tika dēvēta par “mazo Saeimu”.
Kopumā Latvijas Universitātes studenti un mācībspēki 90. gadu otrā pusē itin bieži apliecināja savu pilsonisko aktivitāti, iesaistoties dažādos mītiņos un publiskās diskusijās. Viens no spilgtākajiem pasākumiem bija 1996. gadā notikušie studentu piketi pret valsts obligātā militārā dienesta likumu, kas paredzēja iesaukt Nacionālajos bruņotajos spēkos augstskolu bakalaurus. Toreiz par lielāko studentu interešu aizstāvi kļuva Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes students un vienlaikus arī Saeimas deputāts Māris Vītols.

Jāteic, ka Latvijas Universitāte uzskatāma par veiksminieci, jo 90. gados tai izdevās sekmīgi īstenot pārmaiņas, no tipiskas padomju augstskolas pārtopot par modernu eiropeisku universitāti. Latvijas Universitāte ne tikai saglabāja savas līdera pozīcijas Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē, bet arī kļuva par augstākās izglītības modernizācijas labāko piemēru.

Šajā mācību gadā strauji pieaug augstskolu dienas nodaļu studentu noslēgto kredītlīgumu skaits. [..] Pašlaik kredītņēmēju skaits salīdzinājumā ar septembri ir pieaudzis gandrīz 1,5 reizes.
LETA
. 1998. 7. dec.

Latvijas Universitātes (LU) studenti aktīvi iesaistījušies savas augstskolas studentu padomes priekšvēlēšanu kampaņā, un kaislības tajā ne ar ko neatšķiras no nesen 7. Saeimas priekšvēlēšanās novērotajām, liecina aģentūras LETA veiktā studentu aptauja.
LETA. 1998. 27. nov.

LU rektors Juris Zaķis, atsaucoties uz sabiedrībā izteikto nosodījumu par studentu notikušo akciju pret valsts obligāto militāro dienestu, paziņojis, ka LU nesodīs akcijā piedalījušos studentus. LU neesot ne audzināšanas, ne pāraudzināšanas iestāde.
Diena. 1996. 17. okt. 

 

1989 - 1999 saisītās lapas