Sākumlapa > 1989 - 1999 > Cilvēkstāsti >  Ieva Bondare. "Skaistākā sieviete - LU studente"

Ieva Bondare. "Skaistākā sieviete - LU studente"

Autors: Inese Salmiņa

Ieva Bondare – šobrīd “Latvijas Krājbankas” valdes bijušā priekšsēdētāja Martiņa Bondara sieva, trīs bērnu – Daniela, Džūlijas un Jasmīnas – māte, Rīgas Pedagoģijas skolas un Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes absolvente, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas 3.kursa studente, un viena no skaistākajām sievietēm pasaulē, iegūstot Mrs Globe titulu 1998.gadā.

No 1996. gada esat studējusi Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes Angļu filoloģijas katedras vakara nodaļā, ko absolvējāt 2001. gadā. Kādēļ izvēlējāties studēt Latvijas Universitātē un tieši šajā fakultātē un katedrā?

Deviņdesmito gadu vidū man bija tāda izdevība gandrīz trīs gadus dzīvot ASV, kur pašmācības ceļā, sarunās ar līdzcilvēkiem apguvu angļu valodu. Atgriežoties Latvijā, negribēju pazaudēt savas angļu valodas prasmes, tādēļ izlēmu pieteikties studijām Latvijas Universitātes angļu filologos ar mērķi attīstīt un pilveidot savas angļu valodas zināšanas – jau daudz augstākā līmenī. Universitātes izvēle bija likumsakarīga, jo LU piemīt valsts augstskolas vārds un prestižs, kas nav mazsvarīgi, ja domā par to, kur nākotnē varētu noderēt iegūtais diploms. Domāju, ka LU diploms vienmēr būs akceptēts jebkurā citā pasaules valstī. Tomēr Latvijas Universitāte ir Latvijas Universitāte, un, manuprāt, ar to daudz jau ir pateikts!

Kā patika studijas piecu gadu garumā?

Bija ļoti jauks kurss. Bija interesanti mācīties valodu akadēmiskā līmenī, kuru līdz tam biju apguvusi tikai un vienīgi prakses ceļā – caur sarunvalodu un klausīšanos vidē, ASV, kurā, nonākot pirmo reizi, es nezināju no angļu valodas pilnīgi neko. Tādēļ studiju nobeigumā bakalaura darbu rakstīju par to kā netradicionālā veidā var apgūt valodu, citiem vārdiem sakot, rakstīju par savu iepriekšējo mācīšanās pieredzi, izmantojot akadēmisko pierakstes veidu.

Mācību process Jūsu dzīvē nav beidzies. Trešo gadu studējat Latvijas Mākslas akadēmijā. Pilnīgi nesaistītā sfērā. Kādēļ šāda izvēle?

Mācīties gleznot ir bijis mans izsens mērķis. Jau tad, kad iestājos LU, apzinājos, ka agri vai vēlu gribēšu mācīties gleznot, taču tad man nebija atbilstoša iepriekšējā pieredze, bet bija svaigas un pamatīgas angļu valodas zināšanas. Kad beidzās angļu valodas studiju periods, sapratu, ka gribu un varu sevi pilnveidot mākslas ziņā, konkrēti glezniecībā. Tādēļ izgāju sagatavošanas kursus, iestājos LMA un pašlaik esmu bakalaura studiju dienas nodaļas 3. kursa studente. Vēl viens gads līdz bakalaura grāda iegūšanai. Un ļoti ceru, ka LMA izdosies iegūt arī maģistra grādu.

Ar ko atšķiras mācibu izpratne tad, pirms vairāk nekā astoņiem gadiem studējot LU, un tagad – studējot LMA?

Būtiski neatšķiras, jo arī pirms astoņiem gadiem mana mācību izpratne bija citādāka kā maniem kursa biedriem, jo biju vecāka nekā mani kursa biedri. Ja viņi bija tikko no "vidusskolas sola", es jau biju ar izglītības pieredzi Rīgas Pedagoģijas skolā, kurā ieguvu mūzikas pedagoga diplomu, kā arī ar zināmu dzīves pieredzi. Līdz ar to es nemācījos nedz priekš pasniedzējiem, nedz vecākiem, nedz atzīmēm un diploma, bet tikai priekš sevis. Un laikam ejot, tā apziņa tikai nostiprinās.

Turpinot sarunu par studijām LU, vai varat tā izvērtēt, cik daudz Jums iedeva studijas LU un cik daudz bija Jūsu iesaiste, pašiniciatīva, ko iegūt?

Tas ir ļoti individuāli – cik tu pats gribi, tik arī daudz iegūsti. Neviens piespiedu kārtā nelika mācīties – cik tu esi pretīmnākošs un zinātkārs, tik pasniedzējs arī tev varēja papildus iedot. Kā jau teicu, man bija tā apziņa, ka mācos priekš sevis, tādēļ, tos priekšmetus, kas īpaši patika – studēju vairāk, tos, kuri ne tik ļoti patika vai nepadevās – uz tiem arī sevi nespiedu. Personīgā ieinteresētība izpaudās arī bakalaura darba tēmas izvēlē un rezultātā to arī ļoti labi novērtēja.

Kāda ir Jūsu mīļākā atmiņa, kurā esat Jūs un Latvijas Universitāte?

Nezinu, vai to varu nosaukt par mīļāko atmiņu, taču ļoti spilgti atceros izlaidumu, kurā man, tobrīd jau titulētai un zināmu popularitāti guvušai, bija visu studentu vārdā jāsaka pateicības runa. Es biju ļoti satraukta. Jāatzīst, ka, neskatoties uz visu pieredzi konkursos, toreiz un vēl joprojām, man ir daudz kam sevī jātiek pāri, lai es varētu lielas publikas priekšā uzstāties.

Kā arī ikkreiz, kad braucu garām fakultātes ēkai, atceros studijas laikus.

Abus titulus – Mis Latvija 97 un Mrs Globe 98 – ieguvāt studiju laikā LU. Kāda bija LU vai fakultātes loma tajā?

Es biju ļoti priecīga un pateicīga, ka pasniedzēji bija ļoti atbalstoši gan sagatavošanās posmā, gan jau iegūstot titulu. Ļoti pretīmnākoši attiecībā uz studiju procesu, saprotot, ka esot prom es kavēju lekcijas, taču tajā pat laikā praktizēju angļu valodu.

Man bija arī tas gods būt uzņemtai vizītē pie tā laika LU rektora Jura Zaķa, ar kuru joprojām ir saglabājušās draudzīgas attiecības. Tas laiks man saistās tikai un vienīgi ar pozitīvām sajūtām. Domāju, ka pasniedzēji un LU vadība arī lepojās ar mani! Atceros, ka tad mani arī intervēja no Latvijas Universitātes avīzes.

Vai Jums bija studiju gadu netikums? Ja bija, kāds?

Jāatzīst, ka, tā kā es esmu rīdzeniece, studēju vakara nodaļā un tajā laikā jau biju precēta un viena bērna māmiņa, nekāds tipiskais students no manis neiznāca. Līdz ar to nebija arī nekādu studiju gadu netikumu. Nekad neesmu dzērusi, pīpējusi, aizvadījusi studiju gadus bohēmā vai tusiņos, un to arī nenožēloju. Dzīvoju ģimenes dzīvi, paralēli darbojos sporta klubā “Centrs”, kur vadīju Tīņu centru, un vakaros studēju. Bet es domāju, ka šodien tas ir ļoti izplatīts, ka nav vairs tā tipiskā studentu dzīve, visi paralēli ar kaut ko citu nodarbojas. Laiki mainās un visiem jādomā par rītdienu.

 Kas Jums visvairāk nepatika LU?

(Smejas) Nevaru pateikt, ka kaut kas īpaši nepatika. Varbūt bija lietas, kas varēja būt labākas. Manā laikā tika ieviesta kredītpunktu sistēma, kura katru gadu tika koriģēta, līdz ar to studiju procesu pavadīja tāda nestabilitātes sajūta un mazliet panika. Tagad pieļauju, ka sistēma ir izstrādāta un nav vairs nekādu problēmu.

 Trīs studiju biedri un trīs pasniedzēji, kurus vēlētos pasveicināt?

Noteikti gribētu pieminēt šeit pasniedzēju, tulkotāju un dramaturgu Raimondu Auškāpu, kurš, ja pareizi atceros, mums arī pasniedza tulkošanu. Tā bija bauda klausīties viņa lekcijas!

Tāpat ar labām atmiņām atceros profesori un tajā laikā LU Svešvalodas fakultātes dekāni Ingrīdu Kramiņu, kura bija arī mana bakalaura darba vadītāja. Ļoti zinoša un atsaucīga pasniedzēja!

No studiju biedriem man labs kontakts ir saglabājies ar Agnesi Veinbergu, kura jau astoto gadu dzīvo un strādā ASV. Viņu gribētu pastarpināti pasveicināt! Kā arī Aneti Začesti un Karīnu Terentjevu!

Vēlējums LU vai fakultātei!

Tāpat turpināt – balstīties uz vecajām, labajām tradīcijām, jo tās ir visvērtīgākās. Latvijas Universitātei tradīciju ziņā konkurentu nav!

 Ātrie jautājumi

Es Jums saku sesija, un Jūs man – Kuram studentam patīk sesija? Viens stress un saspringums!

Es Jums saku kojas, un Jūs man – Neko neizsaka… Esmu redzējusi filmās! (smejas)

Es Jums saku diplomdarbs, un Jūs man – Patīkams nobeigums studijām

Es Jums saku izlaidums, un Jūs man – Patīkams, bet sērīgs. Pārdomas par beigām vai skaistu sākumu.

2009.gada 12.februārī 

1989 - 1999 saisītās lapas