Sākumlapa > 1969 - 1979 > LU stāsti >  Sports

Sports

Autors: Didzis Bērziņš
###NEWS_IMAGE### Sports ir bijusi neatņemama Latvijas Universitātes sastāvdaļa visas tās vēstures ilgumā. Jau 1922. gadā dibināta Latvijas Universitātes Akadēmiskā sporta biedrība un 1928. gadā – organizācija “Universitātes Sports”. Šajā laikā mainījušās atbildības sfēras, darbības principi, organizāciju struktūras un pat režīmi, taču studenti dažādos līmeņos sportojuši kopš augstskolas dibināšanas. Daudziem tas bijis veselīgs brīvā laika pavadīšanas veids, kas palīdzējis atpūsties un atgūties pēc studijām, citiem profesionāla nodarbe, ko papildināt ar teorētiskām studijām un diplomu. Dažiem sports bijis obligāts priekšmets, kas sakostiem zobiem jānokārto.

Vairākas Latvijas Universitātes absolventu paaudzes varēja izvēlēties sportu kā savu brīvā laika pavadīšanas veidu un apgūstamu kursu, citām savukārt tas bija priekšnoteikums diploma iegūšanai – kopš 1958. gada obligāts priekšmets pirmajos divos kursos, kas ietvēra sporta vingrošanas un vieglatlētikas nodarbības, vēlāk GDA (“Gatavs darbam un aizsardzībai”) normatīvu izpildi. Taču jebkurā gadījumā sports Latvijas Universitātē, prasmīgi vadīts, allaž piesaistījis daudzus studentus un vienojis viņus savstarpējā sāncensības garā,  arī  ar pasniedzējiem.

Noteikti ikvienam padomju gadu studentam palikuši atmiņā GDA normatīvi un to izpilde. Šie obligātie PSRS fizkultūras normu izpildes kompleksi bija neatņemama Latvijas Valsts universitātes studiju sastāvdaļa daudzām studentu paaudzēm, kas radījusi spilgtas un paliekošas emocijas. Normu kārtošana visbiežāk norisinājās kampaņveidīgi un bez iepriekšējas gatavošanās, savukārt lielais nozīmju ieguvēju skaits bieži vien vairāk liecināja par padomju birokrātisko uzskaites sistēmu uzticamību, nevis studentu reālo fizisko sagatavotību. Laika gaitā šis pārbaudījums kļuva arvien formālāks un rutinētāks, bet ar to saistītie piedzīvojumi radījuši daudzus folklorizējušos stāstus, kas turpina dzīvot mūsdienās.


Latvijas Valsts universitātē aktīvi darbojās Sporta klubs. Tika rīkotas draudzības sacensības volejbolā, basketbolā, rokasbumbā, paukošanā, peldēšanā, vieglatlētikā ar Viļņas, Tartu, Minskas, Kišiņevas, Erevānas, Maskavas un citām universitātēm.
Līdzās tautas sportam dažādos sporta veidos  allaž veiksmīgi startējušas Latvijas Universitātes izlases – īpaši basketbola un volejbola izlase, kas ilgstoši bija starp labākajām sporta komandām republikā. Volejbolistes bijušas Latvijas PSR čempionu godā, basketbolisti izcīnījuši pirmo vietu PSRS augstskolu spartakiādē. Augstu meistarību demonstrējuši arī hokejisti, futbolisti, vieglatlēti, šahisti, vingrotāji, rokasbumbas spēlētāji, galda tenisisti, airētāji, slēpotāji, kā arī cīņas, orientēšanās un citu sporta veidu pārstāvji.

Nav trūcis arī lielisku Latvijas Universitātes studentu panākumu ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules mērogā: ar Tautsaimniecības fakultātes studentu Rūdolfu Jurciņu kā atslēgas spēlētāju centra pozīcijā Latvijas basketbola izlase kļuvusi par pirmo Eiropas čempioni 1935. gadā, Alfons Bērziņš bijis gan Eiropas, gan neoficiālā pasaules čempiona godā ātrslidošanā 30. gados un 40. gadu sākumā, jurisprudences students Valdis Muižnieks tris reizes ieguvis Eiropas čempionāta zelta un olimpisko spēļu sudraba medaļas basketbola turnīros piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, bet Vēstures un filoloģijas fakultātes students Mihails Tāls 50. un 60. gadu mijā kļuvis par jaunāko pasaules čempionu šahā. Juridiskās fakultātes studente Silvija Krodere bijusi gan Eiropas, gan pasaules groza bumbas čempione 60. gados, Vēstures un filoloģijas fakultātes students Vilnis Baltiņš kļuvis par pasaules čempionu airēšanā 60. gadu vidū, Fizikas un matemātikas fakultātes, vēlāk Ģeogrāfijas fakultātes studente Dzintra Grundmane vadījusi TTT saspēli pretī uzvarām 60. un 70. gados. Latvijas sporta vēsturē rodami arī vēl daudzi citi universitātes studentu, absolventu un pasniedzēju vārdi.

Pēc neatkarības atjaunošanas Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes students Ainars Bagatskis bija precīzākais un rezultatīvākais Latvijas basketbola izlases spēlētājs, Fizikas un matemātikas fakultātes studentes Inga Pūliņa un Inguna Minusa kļuvušas par Eiropas U-23 čempionēm pludmales volejbolā deviņdesmito gadu beigās, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes studente Inna Poluškina ieguva zeltu Eiropas junioru čempionātā 3000 metru skrējienā, bet 5000 metru distancē izcīnīja sudraba godalgu 2003. gadā, savukārt šīs fakultātes students Ainārs Kovals izcīnījis sudrabu 2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā.
Augot sportistu rezultātiem un līdz ar to prasībām, arvien smagāka kļuvusi studiju apvienošana un startēšana pasaules elites līmenī, tādēļ daudzi no Eiropas un pasaules klases sportistiem gan pagātnē, gan šobrīd nereti kļūst par tā dēvētajiem mūžīgajiem studentiem. Tomēr sportā gūtais rūdījums visbiežāk ir pietiekams, lai veiksmīgi pārvarētu pēdējos šķēršļus arī studijās un veiksmīgi sasniegtu sen kāroto finišu.

Tajā pašā laikā daudziem studentiem sports arī mūsdienās ir iecienīts brīvā laika pavadīšanas un veselīga dzīves veida uzturēšanas veids, ko nemainīgi nodrošina Latvijas Universitātes sporta dzīves organizētāji un pasniedzēji, kuriem šis pienākums visos laikos bijis arī vaļasprieks, tādēļ darīts ar vislielāko entuziasmu, gan gatavojot augsta līmeņa sportistus un attīstot sporta zinātni, gan nodrošinot iespēju sportiski atpūsties ikvienam Latvijas Universitātes studentam.

Profesionāli spēlējot, dienas bija ļoti garas, un gribējās arī iegūt garīgo informāciju, pilnveidot sevi. Tikai 28 gadu vecumā tā pa īstam sapratu, ko es gribu. Es ilgi svārstījos, kādā specialitātē studēt. Beigās secināju, ka tomēr sportā esmu iekšā pārāk dziļi, lai no tā atteiktos, un nolēmu studēt pedagoģiju Veselības un sporta izglītības specialitātē. Tas, ka ir laba praktiskā pieredze, neko nenozīmē, lai kaut ko sasniegtu, vajadzīgas arī teorētiskās zināšanas – pedagoģijā, psiholoģijā, fizioloģijā un citos priekšmetos. Apņēmos, ka iegūšu augstāko izglītību, un man bija vēlēšanās sev pierādīt, ka es to varu. [..] [Es] taču nevarēju atpalikt no sievas, kas ir beigusi LU Juridisko fakultāti un ieguvusi maģistra grādu.
Ainars Bagatskis. Latvijas basketbola izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Personības Latvijas Universitātes sportā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. 63. lpp.

Jauniešiem es novēlu atrast kādu interesi, vai tas būtu sports, mūzika vai māksla, vienalga, ka tikai ir interese. Ir ļoti nožēlojami, ja Tev bez skolas nav nekāda[s] interese[s], jo pierādīts ir teiciens, ka, jo vairāk dara, jo vairāk izdara. [..] Manuprāt, interese dod dzīves sparu, kas Tev ir iekšā un virza Tevi pa dzīvi, kas noteikti ir jāatrod. Tāpēc bērniem ir jādod iespēja izvēlēties un atrast savu. Uzspiesta lieta nav aizraušanās. Un, ja cilvēkam ir aizraušanās, viņš domubiedrus atrod vienmēr.
Zanda Abzalone. Latvijas orientēšanās sporta izlases dalībniece. Personības Latvijas Universitātes sportā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. 48. lpp.

 

###ADDINFO_WRAP_B### ###TEXT_RELATED### ###NEWS_RELATED### ###TEXT_FILES### ###FILE_LINK### ###TEXT_LINKS### ###NEWS_LINKS### ###TEXT_RELATEDBYCATEGORY### ###NEWS_RELATEDBYCATEGORY### ###ADDINFO_WRAP_E###
###GALERY###

1969 - 1979 saisītās lapas