Sākumlapa > 1969 - 1979 > LU stāsti >  Prakse

Prakse

Autors: Klinta Ločmele
###NEWS_IMAGE### Obligāta, bet nereti arī ļoti gaidīta – studentu mācību prakse. Vasaras brīvdienās vai studiju semestra laikā tā bija došanās ārpus ierastās lekciju vides apgūt profesijā nepieciešamās praktiskā darba iemaņas, kas dažkārt nozīmēja īsākus vai tālākus ceļojumus, pat aiz Padomju Savienības robežas. Turpretī prakse pedagoģijā dažiem studentiem izrādījās visgrūtākais studiju gadu pārbaudījums vai pat nepārvarama barjera ceļā uz diplomu.

Prakse bija padomju izglītības sastāvdaļa, tādēļ to ieviesa atbilstoši padomju izglītības programmām. Jaunākajos kursos mācību prakses laikā studenti saņēma ievirzi nākamā gada studijām vai lika lietā iepriekšējos semestros iegūtās zināšanas, bet vecāko kursu studenti izvēlētajā šaurākajā specializācijā strādāja ražošanas praksi. Pionieru prakse bija obligāta Pedagoģijas, Svešvalodu, Fizikas un matemātikas, Ķīmijas fakultātes studentiem, kā arī Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras, krievu valodas un literatūras un Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures specialitātes studentiem. Savukārt pedagoģiskā prakse attiecās uz Filoloģijas, Svešvalodu, Ģeogrāfijas, Ķīmijas, Vēstures un filozofijas, Pedagoģijas, Bioloģijas, Fizikas un matemātikas fakultātēs studējošajiem. Tās ietvaros bija jāveic mācību un audzināšanas darbs klasēs, lai sagatavotos skolotāja darbam.
Padomju gados praksēm bija arī uzdevums attīstīt studentos ideoloģiski pareizas idejas un domāšanu. Piemēram, “lai sekmētu sabiedriski politiskā darba iemaņu apgūšanu un studentu aktīvu līdzdalību prakses kolektīva sabiedriskajā dzīvē”, universitātes sabiedriski politiskās prakses metodiskā komisija noteica minimālos pienākumus, kas studentam jāpaveic mācību, ražošanas vai pedagoģiskās prakses laikā. Piemēram, 4. kursam viens no uzdevumiem bija aktīvi popularizēt savu specialitāti un augstskolu, vienu vai divas reizes uzstājoties strādnieku vai skolu jauniešu sanāksmēs (prakses vietā vai citur), tāpat arī bija jāsagatavo un jānovada vismaz viens sabiedriski politisks pasākums: sapulce, politnodarbība, tikšanās vai kas cits.

Viena vai vairākas prakses bija neizbēgams studentu dzīves notikums, taču nereti studenti no tās nemaz nevēlējās izvairīties. Piemēram, Bioloģijas un Ģeogrāfijas fakultāšu studentiem vairākas prakses norisinājās ārpus Latvijas PSR. Hibīnu kalni, Kaukāzs vai tepat – Pļaviņas un Tērvete – ir tikai dažas no prakses norises vietām, no kurām studentu foto albumos iegūlušas vasaras un saules ieskautas fotogrāfijas. Ceļa izdevumi un uzturēšanās prakses vietā bija apmaksāti, tāpēc tālaika studenti atzīst, ka tā bija neatsverama iespēja “redzēt pasauli” par brīvu. “Nav iespējams pāris vārdos vai pāris teikumos pastāstīt kaut nedaudz par to, kas redzēts un uzzināts trijās neaizmirstamās prakses nedēļās Čehoslovākijā, kad bijām Kārļa Prāgas universitātes Dabaszinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas viesi,” laikrakstā “Padomju Students” 1974. gadā sajūsmu pauda 3. kursa ģeogrāfijas studente A. Boruka. Prakšu pozitīvais iespaids uz studijām tika atzīmēts arī universitātes 50. gadadienai veltītajā krājumā, uzsverot, ka “sevišķi daudz studenti gūst brālīgajās republikās, jo vienlaikus ar ekspedīcijas darba iemaņām tie iepazīstas ar citu padomju republiku dabu, dzīvi un kultūru, iegūst jaunus draugus citās augstskolās”.
Sociālistisko republiku praktikantus uzņēma arī Latvijas Valsts universitāte. Piemēram, 1974. gadā uz ārzemēm praksē devās 130 universitātes studenti un šeit ieradās tikpat citzemju viesu. Visbiežāk iespēju “iziet praksi” ārzemēs iemantoja labākie studenti, komjaunatnes aktīvisti un PSKP biedri. Pārējiem tā bija jāveic Latvijas vai arī PSRS teritorijā. Strauja universitātes mācībspēku un studentu sakaru palielināšanās ar ārzemēm notika 80. gados un 90. gadu sākumā.

Vairākām fakultātēm bija savas mācību bāzes Latvijas teritorijā. Piemēram, Ģeogrāfijas fakultātei bija mācību bāze Valkas rajonā – tur tika organizēta prakse ģeoloģijā, ģeodēzijā, klimatoloģijā, ģeomorfoloģijā, augšņu ģeogrāfijā, ainavu zinātnē. Nereti prakses laikā studenti papildināja fakultātes uzskates līdzekļu klāstu, piemēram, 50. gados Bioloģijas fakultāte, pateicoties studentu darbam praksē, ieguva pilnveidotu mācību herbāriju.
Studenti praksi veica pēc iepriekš izstrādātas programmas, piemēram, dabaszinātnēs pa atsevišķiem tematiem viņi tika iepazīstināti ar faunu un interesantākām dzīvnieku sugu bioloģiskām parādībām. Ekskursijās mācību spēku vadībā studenti novēroja dabu un vāca materiālus, ko pēc tam laboratorijā apskatīja, preparēja, aprakstīja un uzzīmēja savās dienasgrāmatās. Tāds bija viens no prakses mērķiem – uzkrāt materiālus un eksponātus, ko var izmantot laboratorijas darbiem, kursu darbu izstrādāšanai un citiem nolūkiem. Tā kā praksēs arvien lielāka uzmanība tika veltīta studentu individuālo uzdevumu izpildei, “prakses saturs pakāpeniski padziļinājās un tuvinājās zinātniskās pētniecības darba līmenim”. Arodprakse norisinājās pētniecības iestādēs. Piemēram, fizioloģijas specializācijas studenti bija norīkoti praksē Vissavienības vai Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas institūtos, topošie bioķīmiķi – Olaines Ķīmisko reaktīvu un Bioķīmisko preparātu eksperimentālajā rūpnīcā un citur. Daži studenti praktizējās arī katedru zinātniskajā darbā.
Prakšu biežums un ilgums bija atkarīgs no katras konkrētās studiju programmas, piemēram, vēstures studentiem 3. kursā bija paredzēta divu nedēļu muzeju prakse, 5. kursa studentiem – trīs nedēļu arhīva vai arheoloģiskā prakse. Par prakses bāzēm kļuva Centrālais valsts vēstures muzejs, Rīgas Valsts vēstures muzejs un Liepājas Novadpētniecības muzejs. Savukārt topošajiem juristiem dienas nodaļā ceturtā semestra nobeigumā bija divu nedēļu iepazīšanās prakse tiesā un prokuratūrā, septītā semestra nobeigumā – astoņu nedēļu prakse šajās un citās valsts iestādēs. Devītā semestra nobeigumā bija pienākums veikt astoņas nedēļas pirmsdiploma praksi.

Universitātē tika pievērsta liela uzmanība, lai studenti praksē apgūtu specialitātē nepieciešamās iemaņas un prasmes. Piemēram, atsevišķās fakultātēs lielais praktikums 7. semestra beigās un 8. semestra sākumā vien aptvēra 214 stundas. Tādējādi topošie padomju tautsaimniecības speciālisti pirms patstāvīgo darba gaitu sākšanas bija kļuvuši pieredzes bagātāki par vismaz 27 darba dienām. Savukārt padomju tautsaimniecība ieguva bezmaksas darbaspēku.

Vasaru biologi pavadījuši ļoti intensīvi un interesanti. Mēs uzņēmām viesus – Rostokas universitātes biologus, mūsu zoologi, savukārt, doc. R. Eglītes un doc. V. Bodnieces vadībā bija ražošanas praksē VDR. Ģenētikas specialitātes studenti savā praksē bija Vidusāzijā, botānikas specialitātes studenti A. Mauriņa vadībā – Altajā.
Bioloģijas fakultātes dekāns E. Vimba. Vārds dekāniem. Padomju Students. 1972. 1. sept.

Vairāk nekā pusi no praksei atvēlētā laika pavadījām ekskursijās, nobraucot vairāk par 1600 km autobusā un noejot gandrīz 50 km kājām [..]. Guvām daudz gan kā ģeogrāfijas speciālisti, gan arī kā vienkārši ekskursanti. [..] Pēc mūsu domām, būtu vērtīgi, ja arī vietējās mācību prakses vairāk tiktu organizētas ekskursiju veidā ar speciālistu piedalīšanos. Tā var labāk sistematizēt zināšanas, labāk saprast likumsakarības un sākt risināt problēmas.
3. kursa ģeogrāfe A. Boruka. No vasaras prakses vēl ziemā silti. Padomju Students. 1974. 10. janv.

Katru gadu Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras specialitātes studenti dodas vasaras ražošanas praksē. Tā rit gan pionieru nometnēs, gan arhīvā. Otrā kursa studentu uzdevums – vākt folkloru un dialektoloģijas materiālus. Šajā nolūkā Universitāte un Latvijas PSR Zinātņu akadēmija organizē ekspedīcijas uz dažādiem republikas rajoniem. Viena no tām saistīta ar vietvārdu vākšanu un pētīšanu. Arī mēs tikām iekļautas šīs ekspedīcijas sastāvā un devāmies uz vienu no vismazāk pētītajiem novadiem – bijušo Vecgulbenes pagastu.
I. Petrova, V. Libeka. Vācot vietvārdus Gulbenes rajonā. Padomju Students. 1974. 29. aug.

###ADDINFO_WRAP_B### ###TEXT_RELATED### ###NEWS_RELATED### ###TEXT_FILES### ###FILE_LINK### ###TEXT_LINKS### ###NEWS_LINKS### ###TEXT_RELATEDBYCATEGORY### ###NEWS_RELATEDBYCATEGORY### ###ADDINFO_WRAP_E###
###GALERY###

1969 - 1979 saisītās lapas