Sākumlapa > 1969 - 1979 > Cilvēkstāsti >  Intervija ar Anitu Tomsoni

Intervija ar Anitu Tomsoni

Autors: Baiba Ūdre
###NEWS_IMAGE### Ventspils pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Anita Tomsone Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā studējusi no 1969. līdz 1974. gadam. Viņa atzīst, ka eksāmenu sesijas laikā. liela nozīme bijusi rituāliem: “Uz visiem eksāmeniem iet vienā un tajā pašā kleitā. Varbūt māņticība, bet tas palīdzēja. Arī no rīta neēst, vienīgi krūzi kafiju izdzert.” Anita Tomsone nožēlo, ka viņas studijas gados visos kursos liela vieta tika atvēlēta ideoloģijai un ka valdīja informācijas bads, it īpaši vēsturē.
 

No kura līdz kuram gadam studējāt? Kādā fakultātē un kādā studiju programmā?

Studēju no 1969. līdz 1974. gadam ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures specialitātē.

Kāds ir Jūsu pašlaik ieņemamais amats?

Ventspils pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

Kāds ir bijis spilgtākais pasniedzējs un kāpēc?

Kārlis Počs – PSKP vēsturē, jo tas bija obligāts kurss ne tikai vēsturniekiem, bet arī visām citām programmām. Tajās lekcijās varēja darīt ko visu citu, jo grāmatu bija pietiekoši daudz, arī latviešu valodā un katrā ziņā, ja prati pietiekoši marksistiski-ļeņiniski runāt, tad atzīme bija teicama. Jāatzīmē, ka šis kurss bija apjomīgākais un, analizējot PSKP kongresus, nekas jauns nemainījās. Ja zināji padomju ideoloģiju, tad varēji droši doties uz eksāmeniem.

Jūsuprāt, interesantākais lekciju kurss?

“PSRS tautu vēsture”, “Aizrobežu filozofijas vēsture”, “Zinātniskais komunisms”, “Mūsdienu buržuāziskā vēsture”, “Padomju valsts un tiesību pamati”, “Buržuāziskās Latvijas vēsture”. Te skaidri redzama ideoloģiskā ievirze.

Vai Jūsu kurss bija saliedēts? Vai ir bijušas ārpusstudiju aktivitātes?

Draudzīgs un saliedēts, piedalījāmies visos pasākumos kopā ar filozofiem, jo mācības notika vienā ēkā – virs veikala “Sakta”. Tā kā daļa vēsturnieku interesējās par arheoloģiju, tad vasarā daļa kursa biedru piedalījās izrakumos, arī vasarā bija kopā zaļumballēs.

Vai esat dzīvojusi kopmītnēs? Ja jā, tad kādi ir bijuši interesantākie notikumi?

Istabiņā bija divi, trīs studenti. Sākumā Tālivalža ielā, kur notika arī interesanti kopmītņu vakari, tad vēlāk Pārdaugavā, jaunajās kopmītnēs. Neapšaubāmi, ka bija vieglāk izdzīvot, jo vakariņas mūsu istabiņā gatavojām kopā, daļu produktu atvedām no mājām. Nebija tādas iespējas kā mūsdienās ar labierīcībām – bija kopējā virtuve visam stāvam, dažas tualetes, kopējās dušas. Kam patika saviesīgi pasākumi, tie varēja priecāties vai katru vakaru, jo jubilejas tika svinētas.

Vai ir bijusi “lielā” universitātes mīlestība?

Vienā no kopmītņu vakariem, ballē iepazinos ar filozofu kursa studentu – jauku puisi, ar ko pēc studiju pabeigšanas arī apprecējos. Kopīgi esam uzaudzinājuši meitu. Pati esmu no Valmieras, bet tā kā šis puisis bija no Ventspils, pēc kāzām pārcēlos dzīvot uz Ventspili, kur vēl tagad dzīvoju.

Vai ir bijuši kādi īpaši rituāli, piemēram, pirms eksāmenu kārtošanas?

Uz visiem eksāmeniem iet vienā un tajā pašā kleitā. Varbūt māņticība, bet tas palīdzēja. Arī no rīta neēst, vienīgi krūzi kafiju izdzert.

Kāds ir bijis oriģinālākais špikošanas veids?

Žakete, kurai ir vairākas iekšējas kabatas. Tur bija materiāli par gadsimtiem, pa notikumiem. Vienīgi jāatceras, kurā pusē, kurš gadsimts ir noslēpts.

Kāda apģērbu un frizūru mode tobdrīd valdīja?

Iespēja bija moderni ģērbties, ja bija “blats” – pazīšanās tirdzniecībā. Māte strādāja par grāmatvedi tirdzniecības veikalā, un daudz ko modernu varēju iegādāties. Arī audumi bija pieejami, bet bija jāšuj. Pieprasīta prece bija komisijas veikalos, jo tur ielika preci, kas sūtīta no ārzemēm vai jūrnieku atvesta. Matu sakārtojumu veidojām ar matu rullīšiem, grūti bija gulēt, bet mode prasa upurus.

Vai bija kas negatīvs studiju laikā?

Lielā marksistiski-ļeņiniskā ideoloģijas ietekme, īpaši jau vēsturē. Mācību grāmatas, zinātniskā literatūra bija veidota, lai totalitāro režīmu atbalstītu, jo ārzemju informācija bija “buržuāziska”. Latvijas brīvvalsts autoru darbi bija specfondos, nebija pieejami. Ļoti sīki, pa dienām, pat stundām bija jāzina Lielais Tēvijas karš, par Molotova–Ribentropa paktu pat neieminējās.
Obligātie pasākumi bija dažāda tikšanās ar Lielā Tēvijas kara veterāniem, viņu atmiņu stāstu vākšana un apkopošana.

Kā studenti izklaidējās brīvajā laikā?

Samērā daudz apmeklējām teātri, populāri bija Rīgā dzejas vakari, jo tur, starp rindiņām mēs nojautām, ko mākslinieks gribējis pateikt. Deju vakari Ziemeļblāzmas klubā un Ģildē. Parasti sestdienās un svētdienās braucām mājās un tad uz kultūras namu, uz balli. Daudz šajā laikā bija ģimenes svētku, radu sanākšanu. Katrā ziņā populārs bija kino, seansi bija bieži, biļetes lētas un varēja redzēt labas ārzemju filmas. Kā jau studentiem, tomēr daudz bija jālasa, jāstrādā bibliotēkās, lai gan tad daudz brīvāk deva grāmatas uz mājām.


Kādēļ izvēlējāties LU/šo fakultāti/šo studiju programmu?

Interesēja vēsture, jau vidusskolas gados darbojos novadpētniecības pulciņā, gatavoju referātus, bet tēmas bija jāizvēlas atbilstoši pastāvošai ideoloģijai.

Vai strādājat jomā, kuru studējat?

Pēc LU beigšanas obligātos gadus nostrādāju Ventspils rajonā Tārgales pamatskolā par vēstures skolotāju, tad Ventspils rajona padomē par atbildīgo sekretāri, bet tagad esmu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

Kā atšķiras Jūsu toreizējie un tagadējie mācību procesa vērtējumi?

Varu salīdzināt, jo Banku augstskolu beidza mana meita. Jāatzīmē, ka šobrīd studentiem jāzina labā līmenī angļu valoda, jo mācību literatūra ir angļu valodā. Vēstures studijas krasi atšķiras, jo pirmās Latvijas Republikas laiks mums tikai daļēji bija jāapgūst, pie tam ideoloģiskā kontekstā. PSRS vēsture neko neatšķīrās no PSKP vēstures, bija jāzina ļoti daudz skaitļu, datumu, īpaši jau viss PSRS armijas cīņu ceļš Otrajā pasaules karā, kas saucās Lielā Tēvijas kara vēsture. Studijas gan bija bezmaksas, saņēmu stipendiju. Tagad jādomā par studiju maksām un kredītu atdošanu.


Kā Jūs novērtētu, cik daudz Jums deva studijas LU? Vai varat novērtēt 10 ballu sistēmā?

Studijas novērtētu ar 7 ballēm, jo tā jau nebija, ka dzīvojām informācijas badā, iespējas bija.

Kā Jūs novērtētu cik daudz Jūs ieguvāt studējot LU? Vai varat novērtēt 10 ballu sistēmā?

Novērtētu arī ar 7 ballēm, jo liela daļa arhīvu materiālu bija specfondos, tātad studentiem nepieejami, bet mācību grāmatas vienpusējas.

Kādas ir Jūsu mīļākās atmiņas par Latvijas Universitāti?

Sesijas – kaudze ar grāmatām, laba atmiņa un laime izvilkt pareizo jautājumu.

Ar ko Jums asociējas (zīme, dziesma, vieta, notikums, utt.) studiju gadi?

Mūsu fakultāte – virs veikala “Sakta”.

Jūsu studiju gadu netikums?

Sesijas laikā gadās iegūt aizraujošu grāmatu, kas ātri jāizlasa, tad nākas saraut mācību darbu.

Kas Jums visvairāk nepatika LU?

Garlaicīgās lekcijas marksismā-ļeņinismā.

Vai Jūs vēlreiz būtu gatava studēt LU, kāpēc?

Noteikti, bet ar šodienas iespējām un daudzpusīgo pieeju.

Trīs studiju biedri un trīs pasniedzēji, kurus vēlētos pasveicināt?

Askolds Rodins, Juris Urtāns, Antonijs Zunda. Pasniedzējiem īpašus sveicienus nesūtu.

Vēlējums LU vai fakultātei!

Strādāt un uzturēt studiju garu, ļaut studentiem iepazīt dažādas pieejas vēstures pētniecībā.

Ātrie jautājumi

Es Jums saku sesija, un Jūs man – kafija, lai neaizmigtu.

Es Jums saku kojas, un Jūs man – lielā mīlestība.

Es Jums saku diplomdarbs, un Jūs man – prieki un asaras.

Es Jums saku izlaidums, un Jūs man – beidzot, beidzot, beidzot ...

 

###ADDINFO_WRAP_B### ###TEXT_RELATED### ###NEWS_RELATED### ###TEXT_FILES### ###FILE_LINK### ###TEXT_LINKS### ###NEWS_LINKS### ###TEXT_RELATEDBYCATEGORY### ###NEWS_RELATEDBYCATEGORY### ###ADDINFO_WRAP_E###
###GALERY###

1969 - 1979 saisītās lapas