Sākumlapa > 1959 - 1969 > Cilvēkstāsti >  Iļja

Iļja

Autors: Zane Lase-Lasmane

Ilja Ripss (Izraēlā un starptautiski pazīstams kā Eliyahu Rips) – matemātikas profesors, viens no 20. un 21. gs. matemātikas ģēnijiem, Bībeles kodu pētnieks – ir studējis Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Šobrīd profesors I. Ripss ir ievērojama personība Jeruzalemes Ivrita Universitātē, strādā A. Einšteina Matemātikas institūtā, raksta grāmatas un nodarbojas ar Toras (jūdaisma svētās grāmatas) pētījumiem, kas vēl pirms pāris gadiem izraisīja sensāciju visā pasaulē.

Studiju laikos Rīgā viņš pilnībā nodevies matemātikas zinātnes iepazīšanai. 2009. gada ziemā uz jautājumu, ko atceras no jaunības un studiju laikiem, izcilais profesors atbild: mana dzīve sadalīta posmos, atkarībā no tā, kādu matemātikas teoriju studēju. “Atceros, kuru grāmatu par matemātiku lasīju,” pasmaida profesors.

Iļja Ripss dzimis 1948. gadā matemātikas skolotāja ģimenē, tā arī ir atbilde, kas pirms gandrīz sešdesmit gadiem mazo zēnu piesaistīja matemātikai, nevis citām, daudz populārākām bērnu nodarbēm. Jau skolas laikā Iļja Ripss pamanījās gudrībā pārspēt savus vienaudžus un vidusskolu pabeidza jau 15 gadu vecumā, pārlecot divas klases. “No skolas laikiem palicis daudz draugu, jo es taču paspēju mācīties trīs kolektīvos!” atzīstas profesors. Viņš ir pirmais skolēns no Latvijas, kurš piedalījies Starptautiskajā matemātikas olimpiādē.

Studiju laiku Iļja Ripss atceras ar prieku par jaunajām zināšanām un iespēju nodoties šīs nozares pētniecībai, konkrētus notikumus tagadējais profesors gan neatminas un uzsver, ka nekas īpašs jau studiju gados nenotika, izņemot 1966. gada matemātiķu kongresu Maskavā profesora Plotina vadībā (vēlāko notikumu dēļ prof. Plotins tika atlaists no darba). Andris Grūtups grāmatā “Observators” atspoguļo Iļjas Ripsa kursabiedru novērojumus: “Jau studējot varēja vienlaikus klausīties lekciju un risināt kādu matemātikas uzdevumu. Šķiet viņš neko ne redz, ne dzird. Taču kad lekcija beidzās, jautājumi paši būtiskākie... Dod Dievs pasniedzējam rast uz tiem atbildes [..] darba spējas kolosālas. Arī uzcītība pārsteidzoša. Studēja ļoti intensīvi, lasīja arī specializēto literatūru. Gandrīz vienmēr risināja kādu matemātikas uzdevumu. Arī kā sarunu biedrs interesants.”

Pēc universitātes ceturtā kursa Iļja Ripss kopā ar kursabiedriem tika iesaukts armijā un visu vasaru pavadīja Kaļiņingradā. Topošajiem matemātiķiem vasara armijā aprāvās ātrāk, nekā gaidīts, – visi tika aizsūtīti atpakaļ uz Rīgu jau augusta sākumā: “Un tad mēs jutām jau jūlijā, ka virsnieks gribēja braukt uz Čehoslovākiju. Kad nāca tuvāk, mūs aizsūtīja uz Rīgu un tad tieši šī vienība tika sūtīta uz Čehoslovākiju,” pēc vairāk nekā četrdesmit gadiem atceras Iļja Ripss.

Kad pēc augusta notikumiem Čehoslovākijā bija skaidrs, ka Prāgas pavasaris ir beidzies, Iļja Ripss sagaidīja ļoti nomāktu rudeni un ziemu – “man likās, ka komunisms nekad nebeigsies, tas būs mūžīgs!” – savu noskaņojumu 1968. gadā atceras Iļja Ripss. Nākamā gada pavasarī puisis bija sagatavojies ļoti drosmīgam solim – 13. aprīlī viņš, tērpies mētelī, piegāja pie Brīvības pieminekļa, ilgi domāja un minstinājās. Vēlējās kaut ko darīt, bet nespēja vēl labu brīdi. Un tad jaunais students sevi aizdedzināja un izvilka plakātu ar uzrakstu krievu valodā: “Я протестую против оккупации Чехословакии.” (Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju)”. Pēc mirkļa degošais protestētājs jau tika apcietināts un nogādāts attiecīgajās iestādēs.

“Gribēju parādīt savas jūtas, lai zina, ka ne visi piekrīt varai. Taču zināju arī, ka mans protests neko nemainīs,” tālaika izjūtas atminas profesors Ripss.

Iļju Ripsu uzreiz apcietināja un nopratināja jau tajā pašā dienā. “Arī universitāte pacentās. Jau nākamajā dienā pēc pašnāvības mēģinājuma atzina, ka Ripss ir slims un nepieskaitāms,” rakstīts A. Grūtupa grāmatā. Pēc aresta jaunietis turpmākos divus gadus pavadīja Rīgas Psihiatriskajā slimnīcā, kur turpināja matemātikas studijas no draugu un vecāku sagādātajām grāmatām. Pasaulē atzītais matemātiķis tā arī nesaņēma P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes diplomu, jo nepaguva uzrakstīt gala darbu. Taču, kad 1971. gadā kopā ar vecākiem devās uz Izraēlu, Iļja Ripss ņēma līdzi universitātes dokumentu, kas apliecina, ka viņš ir nolicis visus eksāmenus. Ar šo dokumentu pieticis, lai Izraēlā sāktu doktorantūras studijas.

Tagad Iļja Ripss ir cienījams matemātikas profesors Jeruzalemes Ivrita universitātē. Profesors ir ortodoksāls ebrejs, un viņa lielākais un pasaulē pazīstamākais pētniecības lauks saistāms ar ebreju svēto rakstu grāmatas – Toras studijām. I. Ripss uzskata, ka šo grāmatu ir sarakstījuši kādi augstāki spēki, tāpēc ar matemātikas palīdzību mēģina atšifrēt kodus, kas grāmatā ieprogrammēti vēl pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu. Iļja Ripss matemātikas elitei zināms arī ar saviem darbiem ģeometrisko un hiperbolisko grupu teorijās, kā arī citiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem matemātikas apakšnozarēs.

 Kad cilvēki, kuri ticēja komunismam, nonāca Krievijā, viņi saprata, ka patiesībā tā nav paradīze, bet ir tukšums un nabadzība.

Arī mūsu draugiem bija pretkomunisma jūtas, bet reti par to runājām. Vienkārši sapratām viens otru. Par protesta akciju es biju vienīgais, kas to zināja. Un to darīju. Neviens nezināja. Draudzībai šis gadījums netraucēja, bet pārējos gan nesatiku. Necentos.

Tā bija pazemošanās, ka es nevaru pateikt, izpaust, ko jūtu.

[1968. gada] vasarā, kad biju ārā, varēju just cilvēku prieku viņu sejās. Neviens par to nerunāja, bet varēja just. Pēc tam [pēc padomju invāzijas Čehoslovākijā 1968. gada augustā] sajūta bija tāda, kā cietumā sēžot: viens izbēg un tad viņu noķer un ved atpakaļ. Un tajā brīdī, kad jūs to nevarat pateikt, tas eksplodē.

Iļja Ripss intervijā Zanei Lasei-Lasmanei. 2009. gada 9. martā. Jeruzalemē, Izraēlā

1959 - 1969 saisītās lapas