Sākumlapa > 1959 - 1969 > Desmitgades apraksts

Cerīgie

###NEWS_IMAGE### 60. gados universitātes dzīvi raksturoja paplašināšanās – pieauga studentu, fakultāšu un katedru skaits, tika daudzveidotas studiju formas, attīstot neklātienes un vakara nodaļu, uzceltas divas lielas studentu kopmītnes, kā arī izvērsta sadarbība ar citu padomju republiku augstākajām izglītības iestādēm.
Šīs desmitgades sākumā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti joprojām vadīja rektors Jānis Jurgens, ar kura vārdu saistījās mācībspēku un studentu rindu politiskā “tīrīšana”. 1962. gadā, saasinoties konfliktam ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru Arvīdu Pelši, viņu no amata atbrīvoja. Par rektoru apstiprināja profesoru Valentīnu Šteinbergu. 1967./1968. mācību gada sākumā universitātē studēja 7961 studenti, pēc gada – 8238.

Galvenokārt pateicoties jaunu specialitāšu izveidošanai, pieauga 1. kursā uzņemto studentu skaits. Salīdzinājumā – 1958. gadā universitātes saimi papildināja 852 pirmkursnieki, bet 1968. gadā – gandrīz uz pusi vairāk (1537). Tika izveidotas jaunas fakultātes uz katedru bāzes vai arī veicot pārkārtojumus agrāko fakultāšu struktūrā. 1964. gada 1. septembrī nodibināja Ķīmijas fakultāti, 1965. gadā, angļu, vācu un franču valodas speciālistiem atdaloties no Vēstures un filoloģijas fakultātes, noorganizēta Svešvalodu fakultāte. 1968. gadā – izveidota patstāvīga Ekonomikas fakultāte, savukārt kādreizējā Ekonomikas un juridiskā fakultāte pārtapa Juridiskajā un filozofijas fakultātē. Kopš 1966. gada 1. septembra tā sāka sagatavot filozofus un sociologus.
60. gadu sākumā viens no lielākajiem uzņemšanas konkursiem bija svešvalodu specialitātēs, bet 60. gadu beigās universitātes reflektantu vidū vispopulārākā kļuva tiesību zinātņu nozare – dienas nodaļā tika reģistrēts vislielākais 1969. gada uzņemšanas konkurss: 124 reflektanti uz 25 vietām latviešu plūsmā. Tikmēr bija fakultātes, kurās pirmā kursa grupas netika pilnībā komplektētas. Risinājums tika rasts, piedāvājot iespēju studēt fakultātē citu specialitāšu konkursu neizturējušajiem reflektantiem.

Studijas arvien vairāk tika pielāgotas strādājošiem studentiem. Piemēram, kopš 1962. gada Bioloģijas fakultātē darbojās vakara nodaļa. Strauji pieauga neklātienes studiju popularitāte. 50. un 60. gadu mijā bija gandrīz līdzvērtīgs klātienes un neklātienes studentu skaits. Studiju ilgums dienas nodaļā – pieci gadi, vakara un neklātienes nodaļās – seši gadi. Pēc dzimuma studentu sastāvs – izteikti feminīns. Piemēram, 1965. gadā universitātē studēja 72,4% studenšu.
Desmitgades sākumā universitāte vēl nebija pārvarējusi pēckara problēmas mācībspēku sastāva komplektēšanā, tāpēc tika pievērsta uzmanība viņu kvalifikācijas celšanai. 1960./1961. studiju gadā katedrās strādāja tikai trīs profesori, un no 28 katedru vadītājiem tikai viens bija ar doktora zinātnisko grādu. Vēlāk situācija uzlabojās – 1968. gadā universitātes katedrās no 481 štata docētājiem 12 bija profesori.

60. gadi bija īpašs periods Padomju Savienības vēsturē – eklektisks, pretrunīgs un paradoksāls, atzīst sešdesmitgadnieku paaudzes pārstāvji Pjotrs Vails un Aleksandrs Geniss. Komunisma celtniecības programma paredzēja radoši pārveidot pasauli, kas faktiski nozīmēja jebko – zinātniskus meklējumus, mākslinieka iedvesmu, vēlmi sasniegt arvien jaunus rekordus un virsotnes dažādās dzīves jomās. Pastāvēja uzskats, ka tieši zinātne spēs iztēloto utopiju pārvērst realitātē, tāpēc nākotne balstāma uz eksakto zinātņu pamatiem. Sabiedrība ieguva jaunus varoņus – fiziķus un matemātiķus. Taču tās cerības uz gaišāku nākotni apslāpēja padomju tanki, kas iebrauca Prāgā 1968. gada augustā.

Šajā periodā arī universitāte “bija kļuvusi padomiska kā pēc satura, tā pēc formas”, vērtē vēsturnieks Heinrihs Strods. Tas izpaudās personāla komplektēšanā, partijas organizācijas ideoloģiskajā darbā, studentu politiskajā audzināšanā un citur. H. Strods raksta: “Mācību satura politizēšana sasniedza augstāko pakāpi 60. gados, kad visās LVU fakultātēs un visās specialitātēs bija jāmācās ne tikai PSKP vēsture, dialektiskais un vēsturiskais materiālisms un politiskā ekonomija, bet arī zinātniskais komunisms un zinātniskais ateisms.”
Studentus ietekmēja vissavienības kampaņas un politikas vadlīnijas. Tā 60. gadu sākumā humanitāro zinātņu 1. kursa studenti darba audzināšanas nolūkos strādāja ražošanas praksi gada garumā, tika atjaunota studentu militārā sagatavošana, 1969. gadā universitātē darbojās 233 studentu celtnieku vienības. PSKP CK un PSRS Ministru padomes lēmumu iespaidā 60. gados universitātē tika pievērsta liela uzmanību studentu fiziskajai audzināšanai un tās masveidības palielināšanai. Universitāte izvērsa sadarbību ar citām padomju republikām, praktizējot fakultāšu ekspedīciju rīkošanu un organizējot studentu pieredzes apmaiņas braucienus uz to augstskolām un zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Ar 1967. gada 7. janvāra PSRS Augstākās padomes Prezidija dekrētu Latvijas Valsts universitāte tika apbalvota Darba Sarkanā karoga ordeni. No šī brīža augstskolas pilnais nosaukums – Ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte.
 Šajā desmitgadē universitātē aizsākās arī vairākas ilglaicīgas tradīcijas. 60. gadu vidū pirmo reizi tika organizēta Veselības diena ar sporta pasākumiem pie Valguma ezera, savukārt 1966. gadā pirmoreiz notika pirmā kursa studentiem veltītie Aristoteļa svētki, kas kļuvuši par vienu no stabilākajiem mūsdienu Latvijas Universitātes simboliem.

Tāpat 60. gadi universitātes dzīvē ienesa modernizācijas elpu – tika izveidotas vairākas jaunas laboratorijas, kuras apgādāja ar modernu aparatūru, laikmetīga tehnika ienāca arī ikdienas studiju darbā. Desmitgade, kurā Jurijs Gagarins veica pirmo lidojumu kosmosā un Latvijā ļaudis uz ielām un mājās dungoja Raimonda Paula “Mežrozīti”, universitātē noslēdzās ar apgūtu pašcenzūru idejiski pareizai esībai un optimismu par turpmāko attīstību. No universitātes studenti vēlējās sagaidīt “lielas domas, aizraujošas problēmas, drošu un tālu skatienu nākotnē”. Tās lidojumam uz nākamajām desmitgadēm bija izbūvēts plašs un moderns skrejceļš.

Nozīmīgas jauno speciālistu audzināšanā ir [Ģeogrāfijas] fakultātes tradīcijas. Pasniedzēji un vecāko kursu studenti pirms mācību sākuma tiekas ar jaunuzņemtajiem pirmā kursa studentiem, tiek organizēts pirmā kursa studentu vakars, kas pēc tradīcijas ir pirmais jaunajā mācību gadā; jauno studentu humoristiska “ievešana” ģeogrāfu saimē notiek vecgada vakarā. Piektajam kursam pēc pēdējās lekcijas skan “pēdējais zvans”, kad visu studentu grupu pārstāvji un pasniedzēji apsveic piektā kursa studentus ar teorētiskā kursa nobeigšanu. Sevišķi jāatzīmē “Ģeogrāfu diena”, kad ik gadus 11. decembrī fakultāte tiekas ar bijušajiem audzēkņiem, vidusskolu skolotājiem un vecāko klašu skolēniem.
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei 50 gadi.
Rīga: Zinātne, 1969. 69. lpp.

Filologu lekciju sarakstā fizkultūrai paredzēta viena obligāta un viena fakultatīva nodarbība nedēļā, bet fizkultūras un sporta katedra pieprasa, lai studenti obligāti apmeklētu abas nodarbības, ar to patvaļīgi palielinot jau tā lielo slodzi vēl par divām stundām! Rezultātā, pieskaitot laiku, kas nepieciešams ceļam uz Mežaparku un atpakaļ, fizkultūrai studenti veltī daudz vairāk laika nekā dažam labam sava pamatprofila priekšmetam.
Studentu vēstule žurnālam “Liesma”. Students nav trauks, kas jāpiepilda, bet lāpa, kura jāaizdedz. Liesma. 1962. marts. 11. lpp.

.. aizvien lielāka vērība mācību procesā tiek veltīta studentu patstāvīgajam darbam. Augstskolās notikušas metodiskās konferences, kurās apspriests šis jautājums. Tiek veikti pasākumi, lai atslogotu studentus, samazinātu obligāto lekciju skaitu tajos priekšmetos, kur ir labas mācību grāmatas, lai studentiem būtu vairāk brīva laika patstāvīgām studijām. Tā LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dažu kursu studentiem ir iekārtota viena brīva darba diena, kurā viņi var strādāt bibliotēkā vai mājās, lasīt obligāto literatūru, konspektēt, gatavoties semināriem vai veikt savu zinātnisko darbu.
Jānis Anspaks, Pēteris Zeile. Studenti darbā un darbam. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962. 35. lpp.

Pirmais valsts eksāmens. Nezin vai varēs atrast cilvēku ar diplomu kabatā, kurš teiks, ka nav bijis uztraucies. Un ne vien tādēļ, ka tā ir galīgā zināšanu pārbaude, bet arī tādēļ, ka stāvi uz jaunas dzīves sliekšņa, tās dzīves, kurai esi sevi gatavojis, krājot zināšanu bagātības. Vēl viens solis – un būs nobeidzies vesels dzīves posms, sāksies jauns. [..]
 Pirmais eksāmens bija vistuvāk, bija visatbildīgākais, un visi domāja: ja nolikšu šo, tad jau .. Bet, kad pienāca otrs, tas likās ne mazāk svarīgs, ne mazāk grūts – un tā līdz beidzamajam.
Velta Spāre. Pēdējais eksāmens. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1963. 76. lpp.

Lasi:

Porietis, J. (atb. red.). Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei 50 gadi. Rīga: Zinātne, 1969.
Strods, H. (zin. red.). Latvijas Universitāte (1919–1940). Rīga: Latvijas Valsts universitāte, 1989
Vails, P., Geniss, A. 60.gadi: Padomju cilvēka pasaule. Rīga: Jumava, 2006.

###ADDINFO_WRAP_B### ###TEXT_RELATED### ###NEWS_RELATED### ###TEXT_FILES### ###FILE_LINK### ###TEXT_LINKS### ###NEWS_LINKS### ###TEXT_RELATEDBYCATEGORY### ###NEWS_RELATEDBYCATEGORY### ###ADDINFO_WRAP_E###
 

1959 - 1969 saisītās lapas