Sākumlapa > 1929 - 1939 > LU stāsti >  Simbolu radīšana

Simbolu radīšana

Autors: Laura Uzule
###NEWS_IMAGE### Ikvienas augstākās mācību iestādes tēla daļa ir tās simboli – himna, karogs, ģerbonis, fakultāšu emblēmas, rektora, dekānu, profesoru talāri un citas amata zīmes. Par tām sāka domāt Latvijas Universitātes 10. gadadienas priekšvakarā. Tomēr augstskolas galvenie simboli tika veidoti pēc tās. Plašāku rezonansi ieguva vien himna, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 1929. gada 28. septembrī un 30. gados tika atskaņota visos augstskolas svinīgos brīžos.

Rektors Mārtiņš Bīmanis 1932. gadā rosināja izveidot rektora amata ķēdi. Tās projektā paredzēts “medaljonu veidot apaļu, ar lauru vaiņagu izrotātu iemalu, medaljona aversā attēlot ozolu ar 11 zariem (domāta LU ar 11 fakultātēm) un 3 zvaigznes (Latvijas simboli), ieraksti – “Latvijas Universitāte” un “Scientiae et Patriae”, bet reversā paredzēt tikai ierakstu – “Latvijas Universitāte dibināta 28. septembrī 1919.”” Savukārt rektora ķēdi bija iecerēts veidot “no ozola lapu izrotātu gredzentiņu sakabinātām ieapaļām 33 ripiņām, no kurām 11 izrotāt ar lauru lapām gar iemalu un fakultāšu emblēmām aversā, bet fakultāšu nosaukumu reversā, bet 22 veidot ažurā un izrotāt – visas ar ozollapu iemalu, bet 11 – ar burtiem “R. M.” (Rector Magnificus), 11 – ar burtiem “U. L.” (Universitatis Latviensis)”. Pēc profesora Franča Baloža ieteikuma rektora ķēdes un medaljona pirmo skici lūdza zīmēt studentam Andermanim, kurš jau 1931. gadā bija radījis Latvijas Universitātes studentu krūšu nozīmju zīmējumus. 

Turpinājās arī darbs pie fakultāšu emblēmu izstrādes, cenšoties rast katrai visraksturīgāko. Par katras fakultātes iespējamo emblēmas attēlu šim nolūkam izveidotajai komisijai bija savi ieteikumi. Rektors M. Bīmanis vēstulēs fakultāšu dekāniem piedāvāja emblēmu idejas: Arhitektūras fakultātei – “jon. kapitulu vai pusuzceltu sienu”, Filoloģijas un filozofijas fakultātei – “celmu ar atvasi (kā Tērbatas Universitātes Filozofijas fakultātes 1690. un 1699. gada zīmogos)”, Inženierzinātņu fakultātei – “mašīnas detaļu vai arī tiltu ar lokomotīvi”, Ķīmijas fakultātei – “retorti vai citus ķīmijas piederumus”, Lauksaimniecības – „rudzu kūli vai arī lauku un arklu”, Matemātikas un dabaszinību fakultātei – “globu un pergamenta rulli vai arī astronomijas instrumentus”, Mehānikas fakultātei – “zobratiņš vai arī mašīna”, Medicīnas fakultātei – “kausu un čūsku”, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātei – “tiesību un taisnības stabu ar valsts ģerboni”, Teoloģijas fakultātei – “eņģeli ar grāmatu (svētajiem rakstiem) un Palestīnas skatu kā Tērbatas Universitātes 1632. gada zīmogā vai arī grāmatu un krustu”, bet Veterinārmedicīnas – “zirga vai govs skeletu”. Rektora un dekānu sarakste liecina, ka pirmie ierosinājumi netika uzreiz akceptēti, notika diskusijas, meklēti kompromisi un fakultātes pašas centās izstrādāt savai zinātņu nozarei zīmīgāko simbolu. 

Atgriešanās pie idejas radīt talārus universitātes amatpersonām un mācībspēkiem notika 1937. gadā. Tad arī tika rosināts izveidot Latvijas Universitātes zīmogu un karogu. 1938. gada 11. janvāra Izdaiļošanas komisijas sēdes dalībnieki, piedaloties Latvijas Universitātes prezidijam, nolēma ieteikt  zīmogu “ovālā formā ar LU galvenās ēkas attēlu pēc LU padomes apstiprinātā zīmējuma parauga uz prof. K. Rončevska veidotās LU zelta medaļas; ieraksts visapkārt: “Sigillum Universitatis Latviensis”, svētku un goda karogu, kas tiktu veidots pēc sarkanbaltsarkanā valsts karoga parauga, bet ar papildinājumu – “pāri baltai svītrai un līdz sarkano svītru vidum karoga drānas centrā – baltu ovālu, uz kura izšūts zelta diegiem LU galvenās ēkas attēls ar ierakstu visapkārt: Latvijas Universitāte.” Komisija nolēma ieteikt Latvijas Universitātes padomei augstskolas amata tērpu – “talāru zilā krāsā, visām LU fakultātēm vienādu”. Tērpu drīkstēja nēsāt Latvijas Universitātes, citu universitāšu, zinātņu akadēmiju un līdzīgu zinātnes iestāžu svinīgajos aktos un sēdēs, valsts svētkos, audiencē pie Valsts prezidenta. Talāra un pie tā piederošās galvassegas obligāta nēsāšana bija paredzēta “rektoram, prorektoriem, dekāniem, Universitātes padomes locekļiem – profesoriem un Padomes locekļiem – štata docentiem”. 

1938. gada 16. novembra vakarā Lielajā aulā svinīgi norisinājās Latvijas Universitātes karoga pasniegšanas un iesvētīšanas akts, kurā piedalījās ne tikai profesori un dekāni, bet arī Latvijas Universitātes Padomes locekļi – tērpušies talāros un galvassegās. “Karogs ies Universitātei pa priekšu visās tās gaitās un būs kā vadoša zvaigzne, kas rādīs ceļu akadēmiskajai jaunatnei uz viņas dzīves uzdevumu”, savā svētku uzrunā teica kāds no Filistru biedrību savienības pārstāvjiem, novēlot, lai karogs cēli plīvo par godu zinātnei un tēvijai un “vienmēr atgādina latvju akadēmiskajai saimei neaizmirst to vērtīgo mantojumu, ko devuse tai Alma Mater – Scientiae et Patriae”.

 

Lai karogs būtu visas akadēmiskās saimes vienības simbols un lai tas plīvo par godu zinātnei un tēvijai.

Latvijas Universitātes rektors profesors Mārtiņš Prīmanis. Latvijas Kareivis. 1938. 17. nov.

###ADDINFO_WRAP_B### ###TEXT_RELATED### ###NEWS_RELATED### ###TEXT_FILES### ###FILE_LINK### ###TEXT_LINKS### ###NEWS_LINKS### ###TEXT_RELATEDBYCATEGORY### ###NEWS_RELATEDBYCATEGORY### ###ADDINFO_WRAP_E###
###GALERY###

1929 - 1939 saisītās lapas