Sākumlapa > 1929 - 1939 > LU stāsti >  Labā studēšana

Labā studēšana

###NEWS_AUTHOR###
###NEWS_IMAGE### Studējošo īpatsvara ziņā Latvija piederēja pie līderēm Eiropā. 20. gs. 30. gados Latvijas Universitātē katru gadu zinības apguva ap 7000–8600 studentu. Tāpat kā 20. gados vislielākais studējošo skaits – Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, Lauksaimniecības fakultātē un Filoloģijas un filozofijas fakultātē.

Daudziem studijas ieilga. 1936./37. mācību gadā 13,82% no visiem studentiem mācījās jau 7–8 gadus, 5,49% apguva zinības 9–10 gadus, 7,16% – 11 un vairāk gadus. Galvenais ilgo studiju iemesls bija darba un mācību apvienošana. Lekciju nauda kopš 1932. gada rudens bija 200 lati gadā, bet kopš 1936. gada – 250 lati gadā. Apmēram 60% studentu strādāja. Visvairāk studenti bija nodarbināti valsts un pašvaldību administrācijā (ap 33%) un brīvajās profesijās, un izglītības jomā (ap 24%), vairāki desmiti studentu iztiku pelnīja, veicot lauku darbus, vairāki strādāja arī par mājkalpotājiem. Latvijas Universitātē, iesniedzot izziņas par materiālo stāvokli, no studiju maksas tika atbrīvoti trūcīgie studenti. Katra semestra sākumā īpašas fakultāšu komisijas pieņēma lēmumu par atsvabināšanu no “lekciju naudas”. Saraksti ar šo laimīgo cilvēku vārdiem tika piestiprināti pie “melnā dēļa”, kas tolaik bija visu svarīgāko paziņojumu un arī lielāko emocionālo saviļņojumu vieta. Mācību maksas atvieglojumus un atbrīvojumus saņēma arī Brīvības cīņu dalībnieki, kara invalīdi, Lāčplēša kara ordeņa kavalieri un viņu bērni. Līdz 1938. gada vasarai apmēram 2000 studējošo bija saņēmuši Kultūras fonda, Tautas labklājības ministrijas un citas stipendijas, tomēr tās neatrisināja sasāpējušo ieilgušo studiju problēmu. Aplēses liecina, ka Latvijas Universitāti absolvēja apmēram 1/3 no uzņemtajiem studentiem.

Ministru kabinets 1938. gada 15. novembrī pieņēma likumu par valsts aizdevumiem normālas studiju gaitas nodrošināšanai. Tā uzdevums bija radīt apstākļus, kas ļauj studentiem visu savu laiku veltīt studijām. Tika dibināts īpašs Studiju fonds, kas atradās Latvijas Kredītbankas pārvaldībā un nodrošināja studentus ar valsts aizdevumu lekciju naudas samaksai un iztikai. Studiju fondā tika ieskaitīti četri miljoni latu. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1938. gada 18. novembrī, uzrunājot studējošo jaunatni, teica: “Ar šā likuma spēku būs piepildījies tas, kas mani nodarbināja visus šos gadus: jaunatnei, kas ir spiesta dubultu nastu nest, nav jaunības, un šis likums atdos mūsu studējošajai jaunatnei viņas jaunību. Jaunietis pabeigs vidusskolu, pāries uz augstskolu un nobeigs to 25, 26 gadu vecumā, varbūt vēl jaunāks, un tad ar visu jaunības sparu, enerģiju, veselību, vislabākā kārtā sagatavots, ieies dzīvē un varēs priecāties par dzīvi un darbu. Tad arī būs panākumi un sekmes. Katram, kura vecāki nespēs segt studiju izdevumus, būs iespējams saņemt pabalstu no šī fonda un ar pietiekoši lielām stipendijām varēs mācīties un studēt.” Likumu sāka īstenot 1939. gada janvārī. Pirmajos trīs mēnešos aizdevumu jau bija saņēmuši apmēram 2500 studentu.

Latvijas Universitātes studentu sastāvs bija ļoti dažāds. Lai gan visvairāk studējošo bija vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem (ap 50%), tomēr studentu vidū bija vai it visu vecumu ļaudis. Piemēram, 1936./37. mācību gadā jaunākajam studentam bija 16 gadu, bet vecākajam – 71 gads. Latvijas Universitātes studentu vidū vīriešu bija vairāk nekā sieviešu, pēc statistiķu aplēsēm 1936./37. mācību gadā uz 100 studentiem bija 42 studentes. Sievietes augstākās izglītības ieguvei parasti izvēlējās Filoloģijas un filozofijas fakultāti, Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti un Medicīnas fakultāti. Pārējo fakultāšu studentu vidū dominēja vīrieši.

Visvairāk studentu Latvijas Universitātei deva Vidzeme. Piemēram, 1936./37. mācību gadā no Vidzemes nāca 38% studējošo, no Rīgas – 31%, no Kurzemes – 11%, no Zemgales – 14% un no Latgales – 6% studentu. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 30. gadu nogalē īpaši uzrunāja latgaliešus, aicinot viņus pievienoties studentu pulkam un izmantot valsts aizdevumu.Saskaņā ar 1932. gadā pieņemtajiem un 1938. gadā papildinātajiem studiju noteikumiem studenti semestra sākumā pierakstījās uz apgūstamajiem mācību priekšmetiem, semināriem un praktiskajiem darbiem. Pēc lekciju apmeklēšanas, semināru un praktisko darbu izpildes studentiem bija jāpiesakās pārbaudījuma kārtošanai. Tie notika četras reizes gadā – katra semestra sākumā un beigās. Pārbaudījuma rezultātus eksaminators atzīmēja studiju grāmatiņā, ierakstot vērtējumu “sekmīgi”, “labi” vai “ļoti sekmīgi” un apstiprinot to ar savu parakstu. Arī par nenokārtotajiem eksāmeniem studiju grāmatiņā tika izdarīts ieraksts. Ja students pārbaudījumu nenokārtoja divas reizes, tad trešajā reizē viņu eksaminēja komisija. Neizturot pārbaudījumu arī šoreiz, students tika izslēgts no Universitātes. Pēc visu pārbaudījumu nokārtošanas studentiem bija jāizstrādā zinātniskais darbs. Pēc tā sekmīgas aizstāvēšanas fakultāte piešķīra attiecīgo grādu, un Latvijas Universitāte izsniedza diplomu.

Izmaiņas studiju kārtībā notika 30. gadu nogalē. Studentiem, sākot ar 1938./39. mācību gadu, bija jāapgūst militārā mācība un pasīvā gaisa aizsardzība. Visiem pirmā kursa studentiem obligāti bija jāapmeklē vingrošana un sporta nodarbības. Jaunievedumu vidū bija arī prasība par studentu piedalīšanos praktiskos darbos. Universitātes padome 1939. gada maijā nolēma, ka visiem studentiem, izņemot tos, kas jau strādā vai atrodas obligātajā praksē, brīvlaikā vismaz viens mēnesis jāpavada praktiskā darbā, vēlams lauksaimniecībā.

Studentu dzīvē liela loma bija arī dažādām organizācijām. Pēc autoritārā režīma izveides vairs nenotika Studentu padomes vēlēšanas, tās locekļus iecēla rektors. Latvijas Universitātes studenti 1938. gadā bija organizēti 21 vīriešu korporācijā (1767 locekļi) un deviņās sieviešu korporācijās (786 locekles), piecās konkordijās (412 locekļi), 11 vienībās (401 loceklis), 14 atsevišķu fakultāšu biedrībās (702 locekļi), pastāvēja arī 15 pēc etniskā principa veidotas studentu organizācijas un 13 dažāda tipa apvienības.

Tradicionāli ik gadus Latvijas Universitātes Studentu padome Armijas virsnieku klubā rīkoja Akadēmisko balli. Tā parasti notika kādā no nākamajām svētdienām, kas sekoja aiz universitātes dzimšanas dienas. Piemēram, laikraksts “Rīts” par 1936. gada Akadēmisko balli vēstīja: “Elektrisko spuldžu spilgtajā gaismā daudzās Virsnieku kluba zāles ātri pildījās studentēm – dāmām elegantajās vakara tualetēs – un viņu pavadoņiem – studentiem frakās un baltiem cimdiem rokās. Lielajam orķestrim uzsākot dejas mūziku, pa gludo zāles parketu pirmie dejotāju pāri lēnām sāka griezties un soļot ritmiskajā tango taktī. [..] Universitātes rektors prof. J. Auškāps, uzrunājot akadēmiskās balles dalībniekus, norādīja, ka studējošai jaunatnei jāprot ne vien nopietni un uzcītīgi strādāt, bet arī no sirds priecāties.”

Studenta sociālais prestižs Latvijas sabiedrībā bija augsts, lai gan nereti tika izteikti pārmetumi par daļas studējošo augstprātību, grezno un izšķērdīgo dzīvesveidu. Tomēr vairākuma Latvijas Universitātes studentu ikdiena pagāja neatlaidīgā darbā.

 

###ADDINFO_WRAP_B### ###TEXT_RELATED### ###NEWS_RELATED### ###TEXT_FILES### ###FILE_LINK### ###TEXT_LINKS### ###NEWS_LINKS### ###TEXT_RELATEDBYCATEGORY### ###NEWS_RELATEDBYCATEGORY### ###ADDINFO_WRAP_E###
###GALERY###

1929 - 1939 saisītās lapas