Sākumlapa > 1919 - 1929 > LU stāsti >  Piemiņas rituāls

Piemiņas rituāls

Autors: Klinta Ločmele

Sabiedrisko studnetu organizāciju gājiens uz Brāļu kapiem. 1924. gads.

Dzestrs vējš, lietus vai slapjš sniegs. Latvijas dibināšanas svētku – 18. novembra – rītā plkst. 9.00 nemainīgi pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas pulcējas studenti un studentes, lai kopīgi svinīgā gājienā dotos uz Brāļu kapiem. Pieminēt, godināt un pateikties kareivjiem, kas savu dzīvību ziedoja valsts neatkarībai. Kritušo vidū – arī studenti.

Vairākas dienas pirms paredzētā gājiena Latvijas Universitātes rektors paziņojumu par pulcēšanās vietu (pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas) un laiku (plkst. 9.00) izplatīja vairākos laikrakstos, tostarp izdevumos, kas iznāca krievu un vācu valodā. Ļaudis tam atsaucās. “Jaunākās Ziņas” vēsta, ka “paredzams lietus, bet jau ap p. 8 sāk plūst no visām malām uz universitāti ar karogiem, mūziku, dziesmām biedrības, organizācijas, savienības”. Galvaspilsēta greznota sarkanbaltsarkaniem karogiem, veikalu skatlogos – valsts pirmo amatpersonu ģīmetnes, jau agrā rītā baznīcu torņos sāka dunēt zvani. Ielas pieskandināja tautasdziesmu melodijas un nacionālā marša mūzikas skaņas. “Svinīga sajūsma” – tā īsumā valsts svētku noskaņu, pulcējoties gājienam, raksturoja preses pārstāvji. Procesijas priekšgalā nostājās universitātes mācībspēki, aiz viņiem studentu organizācijas ar karogiem. Klātesošie atcerējās, ka svinīgais, disciplinētais gājiens izauga nepārredzamā garumā. Soli solī pa Raiņa bulvāri un Brīvības ielu Brāļu kapiem tuvojās ap 3000 cilvēku.

Ar universitātes karogu pa priekšu, bez mūzikas, kailām galvām gājiena dalībnieki virzījās gar kapu kopiņām. Viņi uz brīdi apstājās, nonākot stūrī, kur atdusējās kritušie studentu rotas karavīri. Klusā godbijībā studenti un mācībspēki nolieca galvas un godināja viņu piemiņu, trīskārt salutējot ar universitātes karogu.  

Pēc valsts amatpersonu uzstāšanās apkārtējos uzrunāja un universitātes vārdā ziedu vainagu nolika rektors vai kāds cits profesors, cildinot kritušos Latvijas brīvības cīnītājus un uzsverot, ka nāve par tēvijas brīvību ir skaista un slavena. Preses vērtējumā 1920. gadā izjustos vārdos runāja Latvijas Augstskolas rektors Ernests Felsbergs: “Dziļā pateicībā Latvijas Augstskolas saime nāk pie Brāļu kapiem. Zaļus skuju zarus viņa grib nolikt še, kur atdusas kritušie varoņi, par zīmi, ka viņu piemēram jāseko mums – dzīvajiem. Šais citkārt vientuļos kapos pulcējušies tūkstošiem ļaužu pateicīgām sirdīm un svaigiem ziediem.” Arī 1925. gadā Latvijas Universitātes rektors profesors Augusts Tentelis uzsvēra: “Nekad mums neapniks apmeklēt šo kluso varoņu atdusas vietu.” Viņš norādīja uz kritušo kareivju pašaizliedzību: “Viņi necerēja uz atmaksu, nedomāja pat par to, ka mēs viņus atcerēsimies. Viņi gāja cīņās, sevi pilnīgi aizmirsuši, zinādami tik to, ka gars, kas viņus cīņu brīdī vadīja, ir apvienojis visu latvju tautu. [..] Šķiroties no šejienes, apņemsimies svētu turēt varonīgo brāļu garu un neļausim tam mūsu sirdīs izdzist.” Parasti pirms vai pēc universitātes pārstāvju uzrunas atskanēja “universitātes jauktā kora jūsmīgi nodziedātā dziesma”. Piemēram, 1925. gadā – F. Šūberta “Dieva mierā”.

Studentu gājiens kārtojās, lai dotos atpakaļ uz pilsētas centru. Kritušo neatkarības cīnītāju piemiņa gadu no gada tika stiprināta un uzturēta. Vainagu nolikšana viņu atdusas vietas iesāka valsts neatkarības svinības.

Latvijas Universitātes studentu un mācībspēku svinīgie gājieni valsts dibināšanas dienā notika ik gadus līdz Latvijas okupācijai.

 

Cik daudz jaunatnes sajūsminājās par savu Latviju, pierāda tas vien, ka tikai studentu virkne viena pati apvija plašos Brāļu kapus.

Latvijas valsts 5 g. svinības Rīgā. Jaunākās Ziņas. 1923. 19. nov.

Kā pirmie, gaismiņai austot, redzami uz ielām studenti un studentes, kuri steidz sapulcēties pie augstskolas, lai no turienes gājienā dotos uz Brāļu kapiem. Tāds mūsu universitātes studentiem ik gadus ir bijis valsts tapšanas svētku atceres ievadījums; tāds tas būs arī šodien. Un kaut gan citas organizācijas liekas vai nu vienaldzīgas būt palikušas, vai arī piekusušas, – jo viņu gājiena šogad nav, – pāri par 2000 studentu ar valsts karogu, lauru vaiņagu un augstskolas skolotājiem priekšgalā dodas pieminēt neatkarīgās Latvijas izcīnītājus un pušķot viņu kapa vietu.

Kā nosvinēja valsts 8 gadu pastāvēšanas svētkus. Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis. 1926. 23. nov.

Universitātes akadēmiskā saime valsts 10 g. jubilejas svinības ievadīja sestdien, 17. nov. ar gājienu uz Brāļu kapiem, kur nolika vainagu.

Jaunākās Ziņas. 1928. 19. nov.

1919 - 1929 saisītās lapas