Sākumlapa > 1919 - 1929 > LU stāsti >  Aizrautīgā studēšana

Aizrautīgā studēšana

LU studentu pārpildītā prof. A.Dauges lekcija. 20.gs. 20.gadi.

Studēšana pagājušā gadsimta 20. gados bija modē. To noteica tālaika dzīves ritms, jo karu un bēgļu gaitas pārdzīvojušie cilvēki, īpaši jaunieši, steidza dzīvot. Turklāt Latvijas zemē pirmo reizi bija iespējams iegūt augstāko izglītību tik daudzās zinātņu jomās.

Studentu skaits auga strauji. 1920. gada pavasarī bija 1354 studenti, 1920./21. mācību gadā – 3472 studenti, 1921./22. mācību gadā – 4777 studenti, 1922./23. mācību gadā – 5440 studenti, 1923./24. mācību gadā – 6001 students, 1924./25. mācību gadā – 6262 studenti, 1925./26. mācību gadā – 6626 studenti, 1926./27. mācību gadā – 7086 studenti, 1927./28. mācību gadā – 7449 studenti, 1928./29. mācību gadā – 7803 studenti, 1929./30. mācību gadā – 8176 studenti. Desmit gadu laikā studentu kopskaits bija pieaudzis turpat vai septiņas reizes. 1921. gadā Latvijas Augstskolā tika ieviesti iestājeksāmeni, jo studētgribētāju skaits bija ļoti liels un no viņu vidus vajadzēja izraudzīties spējīgākos un čaklākos.

Populārāko fakultāšu godā – Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, Lauksaimniecības fakultāte un Filoloģijas un filozofijas fakultāte. Studiju maksa bija salīdzinoši zema. Lekciju naudu 1923. gadā veidoja 100 latu, 1924. gadā – 120 latu, 1925. gadā – 140 latu gadā. Studentus nereti arī atbrīvoja no mācību maksas, viņiem bija iespējams saņemt pabalstus un stipendijas. 20. gadu sākumā no mācību maksas parasti atsvabināja apmēram 30% studējošo. Pārsvarā studēja 20–30 gadus veci vīrieši un sievietes, taču bija arī gados jaunāki un vecāki ļaudis. Piemēram, 1923./24. mācību gadā jaunākajam studentam bija 17 gadi, bet vecākajam – 64 gadi. Daļa studentu darbu savienoja ar mācībām, tādēļ arī nodarbības notika pēcpusdienās un vakaros. Universitātes absolventu skaits bija mazs, studēšana nereti ieilga. 1919./20. gadā Latvijas Augstskolu absolvēja 19 studenti. Viņi gan izglītību bija guvuši citās mācību iestādēs, Rīgā vien atlika pabeigt studijas. 1924./25. mācību gadā Latvijas Universitātes diplomus ieguva 203 studenti, 1929./30. gadā – 383 studenti.

Lekciju apmeklējums pārsvarā nebija obligāts, taču bija jāierodas uz kolokvijiem, praktiskajiem darbiem un semināriem. Visās fakultātēs bija pasniedzēji, kas kļuva par studējošo elkiem, viņu lekcijās auditorijas mēdza būt pārpildītas. Intelekts un akadēmiskā stāja bija cieņā 20. gadu Rīgā.
Studentu pārstāvniecības organizācija bija 1920. gadā dibinātā Studentu padome. Tās pirmo veikumu vidū – Studentu virtuves izveide, Studentu nama iegāde, Studentu grāmatnīcas, organizācijas “Universitātes sports” dibināšana. Studentu padome pārstāvēja universitātes studentus arī ārvalstīs. Latvijas Universitātes studenti 1924. gadā tika uzņemti Starptautiskajā studentu konfederācijā. Nozīmīga loma augstskolas dzīvē bija arī studentu korporācijām. Iznāca vairāki studentu veidoti un/vai viņiem adresēti preses izdevumi – “Students” (1922–1940), “Studentu Domas” (1922–1923), “Studentu Dzīve” (1924–1925, 1929–1940) u.c.

Latvijas Universitātes studentu sastāvs bija diezgan raibs. Studenti nāca no dažādiem sociālajiem slāņiem, atšķirīga bija viņu dzīves pieredze, likteņi, nereti arī – politiskā pārliecība un dzīves mērķi. Tomēr augstskola veidoja viņu zināšanas, vērtību sistēmu un dzīves kārtības sapratni.

Katrs, kas jutās jauns, studēja. Studēja arī jo daudzi, kas gribēja jauni būt.
Latvijas Universitātē saplūda mazi ierēdnīši, lieli ierēdņi, viņu direktori un mašīnrakstītājas, armijas virsnieki, kara pavāri, feldšeri un dižkareivji, redaktori, burtliči, dzejnieki un rakstnieki. Rīgā pamodās studēšanas psihoze. Mums bija sava augstskola! Kauns bija jaunam būt un nestudēt.
Mariss Vētra. Rīga toreiz … Atmiņas. Ņujorka: Grāmatu draugs, 1955. 44. lpp.

1919 - 1929 saisītās lapas